«Zemnieku saeima» turpina iestāties pret Riska fonda izveidi lauksaimniecībā 0 53

"Mēs veidojam Riska fondu, par katru hektāru iemaksājot X eiro, piemēram, trīs eiro hektārā. Latvijā ir 1,7 miljoni hektāru, tātad teorētiski mēs varam savākt apmēram piecus miljonus eiro gadā. Bet fakts ir tāds, ka apdrošinātāji pēdējos trīs gados kompensācijās izmaksājuši ap 20 miljoniem eiro katru gadu. Mēs neredzam, kādā veidā Riska fonds ar pieciem miljoniem eiro gadā varētu nodrošināt pašreizējo apdrošināšanas piedāvājumu," biedrības pozīciju paskaidroja Lazdiņš.

Viņš norādīja, ja šogad graudkopības nozarē zaudējumi klimatisko apstākļu dēļ ir 100 miljoni eiro, tad, krājot piecus miljonus gadā, vajadzēs 20 gadus, lai nosegtu šā gada zaudējumus. Tādēļ "Zemnieku saeima" neredz, kā var izveidot uzkrājumu, kas nodrošinātu kaut vai esošo apdrošināšanas piedāvājumu un apdrošināšanas atlīdzības, ko lauksaimnieki ir saņēmuši.

Tāpat nav skaidrs, kādi būtu Riska fonda pārvaldības principi un administratīvais slogs.

Viņš arī nepiekrīt argumentam, ka apdrošinātāju piedāvājumi nav izdevīgi, piemēram, dārzeņu audzēšanas vai augļkopības nozarēm, tādēļ tajās ir ļoti maz apdrošinātu platību.

"Ikvienā sadarbībā ir vajadzīgs gan piedāvājums, gan pieprasījums. Attiecībā uz augļkopības un dārzeņkopības nozari šie divi spēlētāji - apdrošinātāji un lauksaimnieki - vēl nav satikušies, bet piedāvājums ir. Ja runājam par dārzeņu audzētājiem, tad, piemēram, kartupeļu audzētājiem prēmijā būtu jāmaksā 200 eiro par hektāru. Viņiem šķiet, ka tas ir ļoti daudz, taču, ja parēķina, ka ieņēmumi, ko viņš apdrošina, ir 10 000 līdz 12 000 eiro no hektāra, tad tas nav daudz. Tie ir 2%. Bet audzētāji tomēr izvēlas neapdrošināt, un tā tas ritenis vēl nav iegriezies," ir pārliecināts Lazdiņš.

Viņš piebilda, ka arī graudkopībā pašlaik ir apdrošināti apmēram 400 000 hektāru, bet potenciāls ir vēl vismaz 600-700 000 hektāru.

"Jo vairāk mēs apdrošinātu, jo apdrošināšana kļūtu lētāka. Bet tas nenotiek, jo joprojām vairāk nekā puse graudaudzētāju uzskata, ka viņus tas neskars. Tā ir viņu izvēle, bet tad pēc tam neskrien un neprasi palīdzību. Tā ir vienošanās ar valdību kopš 2016. gada, ka valsts sedz daļu no apdrošināšanas polišu izmaksām, bet mēs neprasām kompensācijas. Tā tas strādā, un nevar būt izņēmums - "es neapdrošinos, bet gribu kompensāciju"," norādīja "Zemnieku saeimas" vadītājs.

Viņš piebilda, ka pašlaik ar Zemkopības ministriju notiek sarunas arī par to, ka nākamajā plānošanas periodā sējumu apdrošināšanas polises varētu būt obligātas, bet uz minimāliem riskiem. Savukārt brīvprātīgi lauksaimnieki varētu apdrošināt papildus riskus.

"Manuprāt, šis ir virziens, kurā mums jāiet, nevis veidot Riska fondu, kura darbības principus mēs nespējam saprast un kuram nav nekādu iespēju nosegt tās vajadzības, kas pēdējos trijos gados nozarē ir bijušas," sacīja Lazdiņš.

Jau vēstīts, ka ideja par Riska fonda izveidi ir vairākus gadus veca, bet līdz šim lauksaimnieku organizācijām nav izdevies sasniegt kompromisu par tā darbības principiem.