Vienkāršāk uz Makedoniju nekā uz Latviju: imigrācijas politika kavē fintech attīstību 0 42

Pagājušajā gadā finanšu tehnoloģiju uzņēmumi nodrošināja apgrozījumu 372 miljonu eiro apmērā un samaksāja nodokļos 91 miljonu eiro, savukārt šajā nozarē bija nodarbināti vairāk nekā 3,6 tūkstoši cilvēku. Tikmēr nozares attīstības stratēģijas izstrāde uz nākamajiem gadiem ilgi kavējās. Tagad Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Banku ir iesniegusi Ministru kabinetā 2026.–2027. gadu fintech sektora attīstības stratēģiju, lai gan tai bija jāaptver periods 2025.–2027. gadi.

Stratēģija paredz palielināt Latvijā reģistrēto fintech uzņēmumu skaitu par 30 %, nodrošinot labvēlīgus darbības un paplašināšanās nosacījumus. Tāpat nosprausts mērķis palielināt investīcijas fintech jomā par 15 % un darba vietu skaitu par 18 %.

RTU Rīgas Biznesa skolā notikušajā diskusijā «Kas nepieciešams fintech sektora ambīciju īstenošanai Latvijā?» Latvijas Bankas prezidents Martiņš Kazāks norādīja, ka stratēģija satur ļoti pieticīgas ambīcijas. Ar viņu piekrīt arī asociācijas 'Fintech Latvija' vadītāja Tina Luse, norādot, ka stratēģijas izstrādes laikā ierēdņi vadījās pēc piesardzīgas pieejas, lai vēlāk būtu iespējams sasniegt plānotos rezultātus.

«Finanšu sektora attīstības padome atbalsta fintech stratēģijas pieņemšanu, taču mums ir problēmas ar imigrācijas politiku un procesiem. Tā ir politiski jutīga tēma, ko izmanto politiskos darījumos un vēlētāju balsu iegūšanā. Šeit reizēm zūd racionālais aspekts. Ja mēs vēlamies attīstīt nozari, ir nepieciešami darbaspēka resursi, tāpēc jādoma par to, kā vienkāršot darbaspēka piesaisti», sacīja Luse.

Fintech uzņēmumi norāda, ka šodien viņiem ir vieglāk atvērt filiāli un noalgot programmētājus, piemēram, Makedonijā, nekā pārvest tos strādāt uz Latviju.