«Rail Baltica» kļūst dārgāka: pat trokšņu aizsargbarjeru, tiltu un tuneļu samazināšana neglābj budžetu 0 104

Šāds ziņojums valdībā līdz šim nav izskatīts, lai gan politiķi un amatpersonas vairākkārt ir izteikušies par Rail Baltica izdevumu optimizāciju.

Informācija, kas ir Latvijas Televīzijas raidījuma «Kas notiek Latvijā?» rīcībā, liecina, ka vairākus simtus miljonu eiro ietaupīt varētu, samazinot trokšņu aizsargbarjeru, autoceļu pārvadu, tuneļu un uzbērumu būvniecības apjomu, tomēr tas joprojām ir tikai neliela daļa no trūkstošā finansējuma, kas mērāms miljardos. Tajā pašā laikā cenu pieaugums un citi riski, nevis optimizācija, var novest pie projekta vēl lielākas sadārdzināšanās.

Pagājušajā nedēļā apritēja gads kopš brīža, kad valdība apstiprināja dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvniecības scenāriju, nolēmusi, ka projekta pirmajā ieviešanas posmā jāuzbūvē trase no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai, stacijas Rīgas centrā un lidostā, to savienojums un vismaz četras reģionālās stacijas.

Pagājušajā vasarā Valsts kontrole publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka izdevumi projektam Rail Baltica Latvijā var sasniegt 9,6 miljardus eiro — gandrīz piecas reizes vairāk nekā iepriekš tika pieņemts. Pagājušā gada decembrī pirmās kārtas īstenošanas izdevumi tika lēsti gandrīz 6,5 miljardus eiro, ieskaitot savienojumu ar galvaspilsētu, kamēr izdevumi savienojumam ar kaimiņvalstīm, jeb galvenajai trasei, bija plānoti 4,55 miljardus eiro.

Kā neskaitīt, neviens no šiem skaitļiem neatbilst pieprasījumam par izdevumu samazināšanu par 20%, ko pieprasīja ministru prezidente Evika Siliņa. Tajā pašā laikā nav skaidrs, kādi ir pamati tieši šāda apjoma ietaupījuma pieprasījumam. Publiski pieejamā informācija un dati, kas ir raidījuma rīcībā, liecina, ka gaidu līmenī izdevumu samazinājums galvenajai trasei tiek lēsts aptuveni 15% no iepriekš plānotās summas, taču neņemot vērā tās pieaugumu inflācijas dēļ.