Ja kādam esmu vajadzīgs, zina, kur mani atrast — Repše atzina pagātnes kļūdas 0 130

Kad saruna pagāja uz 90. gadiem un radās jautājums, ko varēja darīt citādi, Repše deva atbildes, kuras pilnībā var nosaukt par paškritiskām. Viņš uzskata, ka vajadzēja darīt vairāk, lai stimulētu nacionālās rūpniecības attīstību. Bija nepieciešams saglabāt vairāk ražošanas, īpaši pārtikas rūpniecības, tieši latviešu rokās. Tas, protams, nedaudz pretrunā viņa tolaik pārliecībai, ka brīvais tirgus visu sakārtos bez valsts iejaukšanās, uz ko toreiz paļāvās valdības, strauji ieviešot kapitālismu.

Privatizācijas sertifikātus Repše uzskata par kļūdu — ideja bija laba, bet iznākums slikts. «Sākumā daži panāca to, ka par sertifikātiem neko nevarēja iegādāties, tie bija mazvērtīgi. Pēc tam šie paši cilvēki tos masveidā iepirka un rezultātā parādījās vērtīgi privatizācijas objekti. Tas ļāva koncentrēt lielus bagātības daudzumos dažās rokās, radīt vietējos oligarhus,» — paziņoja viņš.

Intervijā tika runāts arī par bankas Baltija krahu. Bijušais premjers atzina, ka tā bija cena lēmumam veidot vietējo banku sektoru (ne tikai ārzemju banku filiāles), kā arī pieredzes trūkuma un negodīguma rezultāts: «Ja skatās atpakaļ spogulī, visi ir gudri.»

Runājot par mūsdienu politiku, Repše to kritizē piesardzīgi, jo tos, kas tagad pie varas, viņš uzskata par saviem "politiskajiem mazbērniem". «Jaunā Vienotība» izaugusi no viņa dibinātās partijas "Jaunais Laiks", bet Nacionālā apvienība ir ДННЛ pēctece, ko Repše dibināja kopā ar Eduardu Berkļavu.

Repše uzskata, ka parlaments ir sabiedrības spogulis, tāpēc viņš vairāk koncentrējas uz ideju piedāvāšanu, jo tieši ideju trūkums transformācijai un izaugsmei esot acīmredzams: «Mēs esam pārāk aizrāvušies ar ikdienu un aizmirstam par lielajiem jautājumiem.»

Neiztika arī bez padomiem, kā mums sakārtot Latviju. Repše, piemēram, piedāvā izvirzīt Latvijas nacionālos mērķus nākamajai desmitgadei, piesaucot ASV Mēness programmu pie Kenedija kā piemēru: šādi mērķi mobilizē.

Bijusī premjerministra ideju daudz. Piemēram, viņš piedāvā izsludināt valsts konkursu ar lielu balvu privātajam sektoram — piemēram, par tehnoloģiju izstrādi pret dronu baru; tas būtu labi eksportējams produkts. Izglītībā — izvirzīt mērķi radīt ne vairāk, ne mazāk kā labāko izglītības sistēmu Baltijas valstīs vai pat Eiropā, attiecīgi pārorientējot to izmaiņām, ko rada mākslīgā intelekta attīstība. Enerģētikā — nodrošināt visus patērētājus ar lētu elektroenerģiju.

Šo lielo mērķu sasniegšanai nepieciešamas izmaiņas valdības darba organizācijā. Pašreiz, pēc Repše domām, Ministru kabineta darba kārtībā ir desmitiem sīku un tehnisku labojumu, ministri nespēj visā tam iedziļināties, tāpēc balso mehāniski. Tā vietā valdības sēdēs būtu jāskata divi—trīs konceptuāli jautājumi, kuros ministri varētu kārtīgi iedziļināties. Šādu praksi, pēc bijušā premjera teiktā, ieviesusi Igaunija. Latvijā lielo jautājumu vietā dominē sīkumainība — piemēram, strīdi par Stambulas konvenciju, lai gan pastāv daudz daudz būtiskāku problēmu.

Repše pastāstīja, ka piedāvājis savas idejas valsts vīriem, bet pēc pateicības vārdiem, parasti atbilde bijusi klusums. Uz jautājumu, vai viņš ir gatavs atgriezties politikā, tika atbildēts: «Es negribu būt kā līgava, kas visiem uzbāžas. Bet, ja kādam esmu vajadzīgs, tad zināms, kur mani var atrast.»