Veselības aprūpes pakalpojumu grozu ieviešanu rosina atlikt vēl uz pusgadu 0 35

Paredzēts, ka par grozījumiem deputāti lems Saeimas sēdē, ceturtdien, 27. novembrī.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pašreizējā kārtība nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no apdrošināšanas iemaksām, savukārt jaunā sistēma paredzētu dalījumu "pamata" un "pilnajā" grozā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka dalītā sistēma nav īstenota kopš likuma pieņemšanas un tās ieviešana regulāri tiek atlikta. Izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu risku, ka no 2026. gada 1. janvāra stātos spēkā regulējums, kas varētu ierobežot pakalpojumu pieejamību.

Jau vēstīts, ka Veselības ministrija (VM) plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, kārtējo reizi atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas.

Divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" princips ietver veselības aprūpes minimumu jeb "pamata grozu", kas tiek nodrošināts Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem, ārzemniekiem ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju un citiem. Savukārt valsts obligātā veselības apdrošināšana jeb "pilnais grozs" tiek nodrošināts tiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā, kā arī sociāli mazāk aizsargātajiem - bērniem, pensionāriem, bezdarbniekiem un citiem. Pārējiem šis princips paredz iespēju valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi, veicot brīvprātīgās iemaksas.

VM norāda, ka šis dalītais veselības aprūpes finansēšanas modelis no Veselības aprūpes finansēšanas likuma pieņemšanas brīža līdz šim nav īstenots - jebkuram ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros neatkarīgi no veselības apdrošināšanas iemaksu veikšanas.

Tāpat vēstīts, ka 19. novembrī Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz atteikšanos no tā saucamo divu "grozu" principa un pāreju uz vienotu valsts apmaksāto pakalpojumu apjomu visām personām, kurām ir deklarēta dzīvesvieta Latvijā vai kuras strādā Latvijā.

Ministrija norāda, ka grozījumi likumā nostiprina vienotu pieeju, kas balstīta uz nodokļu nomaksas un rezidences principu, kas ir administratīvi realizējams un atbilst starptautiskajām saistībām. Tāpat precizēts personu loks, kam ir tiesības uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp sociāli apdrošinātās personas, īpaši aizsargājamās grupas (bērni, pensionāri, personas ar invaliditāti u.c.), kā arī personas ar deklarētu dzīvesvietu Latvijā.

Papildus grozījumi paredz atbrīvojumu no pacientu līdzmaksājuma arī personām ar azartspēļu atkarību līdzīgi kā tas šobrīd jau ir personām, kuras ārstējas no atkarību izraisošo vielu lietošanas. Likumprojekts paredz noteikt, ka tiesības saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību normatīvajos aktos noteiktajā apjomā un kārtībā ir arī aizturētajam, patvēruma meklētājam, skrīninga subjektiem un ārzemniekiem, uz kuriem attiecināma atgriešanas robežprocedūra.

Grozījumi likumā ir būtisks solis ceļā uz universālu veselības aprūpi Latvijā, nodrošinot vienlīdzīgu piekļuvi pakalpojumiem visiem iedzīvotājiem, akcentējusi VM.

Grozījumi vēl jāizskata Saeimā, un paredzams, ka tie stāsies spēkā 2026. gada 1. janvāri.