Pirmās kārtas Rail Baltica galvenie fakti ir slepeni, jo tajā ir «jutīga informācija» 0 259

Pirmās kārtas Rail Baltica galvenie fakti ir slepeni sabiedrībai, jo tajā ir "jutīga informācija".

Satiksmes ministrija ir sagatavojusi slēgtu ziņojumu par pirmās kārtas Rail Baltica būvniecības grafiku un kapitāla izdevumiem projektā, tomēr tā saturs netiek atklāts ne deputātiem, ne sabiedrībai ar argumentu par "jutīgu informāciju".

Trešdien komisija izskatīja opozīcijas "Apvienotā saraksta" deputātu jautājumus premjerministram Evikai Siliņai ("Jaunā Vienotība") un satiksmes ministram Atisam Švinkem ("Progresīvie") par Rail Baltica projekta īstenošanu. Abi jautājumi tika noraidīti.

Jautājumā deputāti lūdza skaidrot, kāpēc Satiksmes ministrija līdz 2025. gada martam nav iesniegusi valdībai informācijas ziņojumu par Rail Baltica būvniecības grafiku, kad valdībā tiks izskatīts jautājums par maksimāli pieļaujamo finansējuma apjomu projektam un kādi ir turpmākie plāni tā finansēšanai.

Ministrija informēja deputātus, ka ziņojums par pirmās kārtas būvniecības grafiku un kapitāla izdevumiem Rail Baltica ietvaros tika sagatavots dienesta vajadzībām 26. septembrī un iesniegts Valsts kancelejā, bet 20. oktobrī nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai un Tieslietu ministrijai.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc dokuments ir slepens, parlamenta sekretārs atbildēja, ka tajā "ir jutīga informācija, kuru nedrīkst atklāt".

Viņš paziņoja, ka pašlaik ministrija risina dažādus operatīvos jautājumus, kas saistīti ar projektu. Tāpat ir pārdalīts finansējums 114 miljonu eiro apmērā no ES Atveseļošanas fonda darbiem Rīgas Centrālajā stacijā un finansējums 224 miljonu eiro apmērā no Kohēzijas fonda, lai izveidotu savienojumu starp staciju un Rīgas lidostu pa esošo dzelzceļa sliedi. Turklāt tiek vērtētas iespējas izmantot publiskā un privātā partnerības (PPP) modeli atsevišķu Rail Baltica posmu būvniecībai.

Ministrijas vēstulē komisijai norādīts, ka, izskatot 2026. gada budžeta projektu, Saeima atbalstījusi papildu resursu piešķiršanu Rail Baltica - 8 miljonus eiro būvatļauju pārzīmēšanai un risinājumu izstrādei, lai optimizētu būvniecību dienvidu posmā no Lietuvas robežas līdz Misas upei, lai iekļautos pieejamajā budžetā. Ministrijas aprēķini liecina, ka pārzīmēšana ļaus optimizēt būvniecības izmaksas par aptuveni 200 miljoniem eiro un samazināt nākotnes slodzi uz budžetu.

Ministrija paziņo, ka trūkstošo finansējumu turpmākajiem būvniecības posmiem plānots piesaistīt no ES Savienojuma instrumenta (CEF) un Kohēzijas fonda līdzekļiem, kas būs pieejami no 2028. gada. Paralēli, lai paātrinātu projekta īstenošanu un turpinātu būvniecību posmos, kur pašlaik nav ES līdzekļu, turpinās darbs pie PPP modeļa, īpaši tiek apsvērta iespēja īstenot pamata trases posma Skulte - Igaunijas robeža būvniecību, balstoties uz PPP.

Kā ziņots, pirmās kārtas Rail Baltica izmaksas Baltijas valstīs tiek lēstas 14,3 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvijā - 5,5 miljardu eiro apmērā, pie tam iespējama ekonomija līdz 500 miljoniem eiro, optimizējot tehniskos risinājumus un veicot citus pasākumus.

Kopējās projekta izmaksas var sasniegt 23,8 miljardus eiro, kamēr 2017. gadā tās tika lēstas 5,8 miljardu eiro apmērā.