Plānots pārskatīt pirms 20 gadiem apstiprinātās prasības par radiācijas avārijām un precizēt rīcību šādas avārijas gadījumā, liecina tiesību aktu portālā pieejamais noteikumu projekts.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izstrādājusi un publiskajai apspriešanai nodevusi noteikumu projektu "Prasības attiecībā uz sagatavotību radiācijas avārijai un rīcību šādas avārijas gadījumā".
Kā skaidro KEM, ņemot vērā ģeopolitiskos izaicinājumus un to, ka ir pagājuši 20 gadi kopš noteikumu izstrādes, ir nepieciešams aktualizēt prasības, lai nodrošinātu to atbilstību mūsdienu situācijai un veidotu vienotu izpratni, kāda rīcība nepieciešama radiācijas avārijas gadījumā.
Noteikumu projektā ir pārskatītas radiācijas riska kategorijas, plānošanas un reaģēšanas sistēmas, ieteikti jauni standartlīmeņi iedzīvotāju un darbinieku aizsardzībai, kā arī uzlabota sabiedrības informēšana, institucionālā sadarbība un iedzīvotāju veselības uzraudzība.
KEM skaidro, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem gatavībai radiācijas avārijās ir iespējamo apdraudējumu novērtēšana, lai varētu noteikt nepieciešamos pasākumus radiācijas avārijas gadījumā. Noteikumu projektā atbilstoši Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (SAEA) vadlīnijām ir noteiktas piecas apdraudējuma kategorijas gatavībai radiācijas avārijās - pirmā un otrā apdraudējuma kategorija ir objekti, kuriem nodrošina plašus gatavības un rīcības pasākumus uz vietas un ārpus objekta, lai sagatavotos radiācijas avārijām (piemēram, dažāda veida atomelektrostacijas).
Trešās apdraudējuma kategorijas objekti ir tie, kuru ar jonizējošo starojumu saistītie draudi attiecas tikai uz telpām vai teritorijām (piemēram, ārstniecības telpas vai laboratorijas). Ceturtajā apdraudējuma kategorijā ir radiācijas avārijas, kas var notikt jebkurā vietā un, iespējams, kopā ar citām apdraudējuma kategorijām (piemēram, mitruma blīvuma mērītāji, statiskās elektrības noņēmēji, patēriņa preces), bet piektajā apdraudējuma kategorijā ir darbības, kas rada ievērojamu iespējamību, ka pirmās un otrās apdraudējuma kategorijas objektos (arī šādos objektos ārpus valsts robežām) notikušu radiācijas avāriju rezultātā produkti tiks radioaktīvi piesārņoti līdz tādam līmenim, kad nepieciešami nekavējoši produktu lietošanas ierobežojumi.
Uz Latviju arī attiecas prasības šai apdraudējuma kategorijai, ievērojot, ka apmēram 100 kilometru attālumā atrodas Baltkrievijas atomelektrostacija (AES), kā arī kopumā 500 kilometru rādiusā ap Latvijas teritoriju ir deviņas AES.
Vispārējie kritēriji gatavībai un rīcībai radiācijas avārijās nosaka iespējamās jonizējošā starojuma dozas. Vispārējie kritēriji gatavībai un rīcībai radiācijas avārijās ir noteikti, ievērojot SAEA vadlīnijas.
Kā norāda KEM, lai nodrošinātu operatīvu rīcību radiācijas avārijās, ir svarīgi, lai objektam, kurā veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, būtu izstrādāts plāns par gatavību un rīcību radiācijas avārijās.
Noteikumu projekts paredz, ka pirmās, otrās un trešās apdraudējuma kategorijas objektu operatoriem ir obligāts pienākums izstrādāt plānu. Piektajai apdraudējuma kategorijai tiek lietots Valsts civilās aizsardzības plāns, ievērojot, ka šajā kategorijā ietilpst citu valstu atomelektrostacijas. Savukārt radioaktīvo materiālu transportēšanai, kas atbilst ceturtajai apdraudējuma kategorijai, nav jāizstrādā detalizēts plāns par gatavību un rīcību radiācijas avārijās, bet operators izstrādā plānu par rīcību neparedzētos gadījumos.
Paredzēts, ka, ievērojot gūto pieredzi, noteikumu projektā var tikt precizēta plāna saskaņošanas kārtība, nosakot, ka operators sākotnēji plānu saskaņo ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) un Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centru, bet pēc tam - ar pašvaldību.
Lai nodrošinātu, ka plānā paredzētie pasākumi tiktu realizēti radiācijas avārijās, paredzēts, ka reizi četros gados plāns tiek testēts. Tāpat plānots, ka nepieciešamības gadījumā tas tiek pārstrādāts.
Tāpat noteikumu projektā paredzēti nosacījumi prasību pilnveidošanai attiecībā uz radiācijas avārijas likvidēšanas darbinieku aizsardzību.
Kā norāda KEM, viens no svarīgiem nosacījumiem ir nodrošināt, ka sabiedrībai ir informācija par nepieciešamajām rīcībām radiācijas avāriju, īpaši citu valstu atomelektrostaciju kodolavārijas gadījumā.
Noteikumu projektā paredzēts, ka VUGD sadarbībā ar Radiācijas drošības centru ne retāk kā reizi trijos gados izplata informāciju sabiedrībai par iespējamo jonizējošā starojuma un radiācijas avāriju ietekmi, aizsardzības pasākumiem, kā arī to, kā rīkoties iedzīvotājiem radiācijas avārijās. Šī informācija tiek izplatīta VUGD un VVD tīmekļa vietnēs un plašsaziņas līdzekļos.
Noteikumu projektā atsevišķās nodaļās paredzēts regulējums par aizsardzības pasākumu plānošanu, aizsardzības pasākumu īstenošanu un iedzīvotāju informēšanu valsts un reģionāla mēroga radiācijas avārijās.
Valsts un reģionāla mēroga radiācijas avārijās reaģēšanas un seku likvidēšanas darbu vadītājs ir KEM. Savukārt Radiācijas drošības centrs nodrošina nepieciešamo informāciju par radiācijas avāriju, situācijas novērtējumu un ieteikumus aizsardzības pasākumiem.
Sākotnējo institūciju apziņošanu nodrošina VUGD, ievērojot Radiācijas drošības centra sagatavoto informāciju. Savukārt pēc sākotnējās informācijas par radiācijas avāriju nodošanas KEM, tā koordinē arī ieteikumu sniegšanu iedzīvotājiem un dažādām profesionālajām grupām.
Agrīnās reaģēšanas posma sākumā VUGD apziņo iedzīvotājus, ievērojot VVD sniegto informāciju. Pēc sākotnējās informācijas sniegšanas par radiācijas avāriju VUGD informēs radiācijas avārijas ietekmētos iedzīvotājus.
Noteikumu projektā paredzēts, ka gadījumā, ja ir notikusi radiācijas avārija un tajā ir cietušie, kurus skārusi jonizējošā starojuma ietekme, veselības uzraudzību cietušajiem veic atbilstoši Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) izstrādātiem ieteikumiem. Paredzēts arī, ka ilgtermiņa uzraudzību īstenos PSKUS.
Aktualizējot noteikumu projekta izstrādes laikā identificētos iespējamākos radiācijas avārijas gadījumus, noteikumu projektā tiek aprakstītas rīcības radiācijas avārijām, kuru iespējamība Latvijā šobrīd ir augstākā, tai skaitā transportlīdzekļa izraisīta radiācijas avārija, kad transportlīdzeklis, kas pārvadā radioaktīvos materiālus, cietis avārijā, radiācijas avārija operatora kontrolētajā zonā, radiācijas avārija, kuras cēlonis ir neatļauta darbība ar jonizējošā starojuma avotu, un nozagta vai pazaudēta jonizējošā starojuma avota atrašana.
Noteikumu projektā ietverti vispārējie kritēriji radiācijas avārijas pārtraukšanai un pārejai no avārijas apstarošanas situācijas uz esošo apstarošanas situāciju, kā arī nosacījumi, kam jāizpildās, lai varētu pieņemt lēmumu pārtraukt radiācijas avāriju. Lēmumu par radiācijas avārijas pārtraukšanu pieņem Radiācijas drošības centrs.
