«Viņam ir jāatkāpjas no amata» 0 76

Reģionālās pasažieru pārvadājumu sistēmas sabrukums skaidri apliecina satiksmes ministra Ata Švinkas nespēju nodrošināt nozares pārvaldību. Pašreizējā situācija būtiski apdraud iedzīvotāju mobilitāti, sociālo drošību un reģionu attīstību. Tā vairs nav tikai atsevišķu pašvaldību problēma, bet satiksmes ministra neizdarības dēļ ielaista valsts līmeņa krīze, uzskata Zaļo un Zemnieku savienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, Saeimas deputāts Uldis Augulis.

Problēmas nav tikai attiecībā uz sabiedrisko transportu, tās raksturo visu satiksmes nozari. "Rail Baltica" projekts, kuram vajadzēja būt modernizācijas balstam, ir pārvērsts par haotisku, nepārvaldāmu un neskaidru procesu. Nav šaubu, ka jau pavisam drīz atkal dzirdēsim par to, ka "airBaltic" nepieciešami vēl desmitiem vai pat simtiem miljonu valsts atbalsta, bet joprojām bez garantijas par rezultātu. Tas apliecina nespēju vadīt stratēģiski nozīmīgus projektus un liecina par sistēmisku pārvaldības krīzi.

Krīzi reģionālo pasažieru pārvadājumu jomā raksturo tas, ka sabiedriskā transporta samazinājums reģionos no 2026. gada būs ievērojami lielāks nekā publiski minētie 16%. Vidzemē tas sasniegs 23,6%, Madonas novadā ap 30%, bet Ogres un Aizkraukles maršrutos no 530 reisiem paliks tikai 281, kas ir samazinājums par 53%. Šāda situācija nav pieļaujama un būtiski ierobežos iedzīvotāju iespējas nokļūt pie ārsta, skolā, darbā un citās institūcijās, īpaši attālākajos reģionos.

Arī tiekoties ar ZZS Saeimas frakciju un uzstājoties Saeimā, A.Švinka nespēja piedāvāt pārliecinošu risinājumu nākamajam gadam, bija dzirdamas tikai atrunas, vispārīgi solījumi un paļāvība uz Finanšu ministrijas iespējamu palīdzību. Netiek piedāvātas konkrētas darbības, nav rīcības plāna, un sarunas ar pašvaldībām nav notikušas. Pašvaldību vadītāji jau gatavo vēstuli Saeimai, Ministru prezidentei un atbildīgajām komisijām, uzsverot, ka tik straujš reisu samazinājums nav pieļaujams un apdraud reģionu dzīvotspēju.

Bezjēdzīga ir arī A.Švinkas doma par jauna uzņēmuma izveidi Autotransporta direkcijas paspārnē un tā saucamo "transportu pēc pieprasījuma", jo šiem risinājumiem nav ne finanšu seguma, ne praktiska pamatojuma. Tā ir kārtējā improvizācija bez stratēģijas un prognozējamiem rezultātiem, kas tikai apliecina haotisku nozares pārvaldību un nespēju piedāvāt reālus risinājumus.

Šī ir situācija, kurā nozares ministram ir jāuzņemas atbildība. Visa satiksmes nozare cieš neprasmīgas vadības dēļ, tāpēc vīrišķīga rīcība no A.Švinkas puses būtu atkāpties no amata, jo Latvijai ir nepieciešama atbildīga, kompetenta un rīcībspējīga, nevis izvairīga un neprasmīga satiksmes nozares pārvaldība.