Deputāti «Jaunās Vienotības» iesnieguši Saeimā likumprojektu «Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldībā, sabiedriskajā kārtībā un valsts valodas lietošanā», kas paredz pastiprināt administratīvos sodus par pārkāpumiem, kas saistīti ar valsts valodas lietošanas noteikumu neievērošanu, kā arī pastiprināt normas par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu.
Groza noteikumi paredz skaidrāku necieņas pret valsts valodu definīciju, kas tiek sodīta ar naudas sodu no 20 līdz 400 soda vienībām. Grozījumi 20. pantā paredz precizēt, ka šis pārkāpums ietver dažādas rīcības un izteiksmes formas, kas ir necieņas vai aizskarošas rakstura.
Pārkāpums var izpausties ne tikai tiešos izteikumos pret valsts valodu, necieņas izteiksmēs rakstiskā formā internetā, tostarp sociālajos tīklos vai komentāros, bet arī netieši, piemēram, caur žestiem, rīcību un fonu, norādīts likumprojektā.
Pēc «Jaunās Vienotības» domām, pašreizējais naudas sodu līmenis par necieņu pret valsts valodu ir ļoti zems. Naudas sodu palielināšana ir «skaidrs pierādījums tam, ka necieņa pret valodu kā valsts simbolu tiek uztverta valstī kā nopietns pārkāpums, un naudas soda palielināšana var kalpot kā atturošs faktors šādai uzvedībai», skaidro likumprojekta autori.
Pašreizējā redakcija paredz, ka par lielu valodas pārkāpumu skaitu fiziskā persona var saņemt brīdinājumu vai naudas sodu no 7 līdz 28 vienībām, bet juridiskā persona - no 28 līdz 140 vienībām, piemēram, par zīmogu, veidlapu un informācijas noformēšanu tikai svešvalodā vai par latviešu valodas nosaukumu neizmantošanu.
Deputāti piedāvā paaugstināt slieksni līdz 10–39 soda vienībām fiziskām personām un 39–195 soda vienībām juridiskām personām, lai padarītu sodu jūtamāku un atturētu no pārkāpumiem.
Tāpat tiek piedāvāts palielināt atbildību par informācijas sniegšanas noteikumu neievērošanu, piemēram, ja valsts vai pašvaldības iestāde izplata materiālu svešvalodā bez pieprasījuma, sods var pieaugt līdz 39 vienībām fiziskai personai, 84 vienībām amatpersonai un 278 vienībām juridiskai personai.
Augstāki naudas sodi paredzēti arī gadījumos, kad dokumentos vai līgumos nav nodrošināta valsts valoda, piemēram, līgumos par medicīnas un citu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, darba līgumos, sanāksmēs un pasākumos, kur likums prasa tulkojumu latviešu valodā. Kino jomā plānots pastiprināt sodu par filmu rādīšanu bez dublējuma vai subtitriem latviešu valodā, bet tirdzniecībā - par etiķešu un instrukciju nesniegšanu precēm valsts valodā.
Jaunajā likumprojekta versijā plānots precizēt normu par necieņu pret valsts valodu, paplašinot to ne tikai uz tiešiem izteikumiem, bet arī uz šobrīd izplatītajiem netiešajiem izpausmēm internetā, tostarp sociālajos tīklos, kā arī uz rīcību un žestiem, kas pazemina valsts valodas statusu.
Anotācijā norādīts, ka pašreizējie naudas sodu apmēri noteikti 2020. gada jūlijā un vairs neatbilst ekonomiskajai situācijai un valsts valodas politikas mērķiem.
Partija uzsver, ka latviešu valoda ir nacionālās identitātes un Latvijas drošības pamats, un tās aizsardzība ir kopēja valsts atbildība. Tas ir īpaši aktuāli pašreizējā ģeopolitiskajā klimatā, kur pastāv riski dažādām ārējām mēģinājumiem ietekmēt valsts valodas lomu, vērtību un nozīmi un to pazemināt.
Atstāt komentāru