Klīnisko universitāšu slimnīcu (KUS) zaudējumi šogad sastāda aptuveni 45 miljonus eiro, raksta Diena.
Finanšu prognoze nākamajam gadam arī nerada optimismu, tāpēc ir jāmeklē risinājumi, kas ļautu uzlabot slimnīcu darbu - tostarp, pateicoties vadības reformai.
Veselības ministrijas izveidotā darba grupa šobrīd izstrādā iespējamos izmaiņu modeļus. Viens no apskatītajiem scenārijiem paredz vienota padome izveidi visām trim slimnīcām.
Kopumā veselības aprūpes sistēmas vajadzības tiek novērtētas 568 miljonu eiro apmērā šajā gadā un 651 miljona eiro apmērā 2026. gadā. Nozares vajadzības katru gadu pieaug, un ar šogad piešķirtajiem līdzekļiem vairs nebūs iespējams nodrošināt to pašu pakalpojumu līmeni nākamajā gadā.
"Liela problēma ir tā, ka mēs esam ierobežoti finansējumā: lielākā daļa līdzekļu aiziet stacionāriem, pēc tam - ambulatorajiem un citiem pakalpojumiem. Tomēr galvenais uzsvars būtu jādod uz dzīvesveida uzlabošanu, profilaksi un skrīningu, kas, savukārt, ļautu samazināt slodzi uz stacionāriem," - sacīja parlamentārās komisijas sēdē par sociālajiem un darba jautājumiem Veselības ministrijas finanšu jautājumu valsts sekretāra vietnieks Boriss Kņigins.
Viņš paziņoja, ka Veselības ministrija ir izveidojusi darba grupu, lai novērtētu trīs KUS vadības modeli. Tās darbības ietvaros tiks apskatīts slimnīcu juridiskais statuss un finansējums, to sadarbība ar citām medicīnas iestādēm, kā arī izglītības un pētniecības aspekti, veselības aprūpes kvalitāte un metodiskā vadība.
Pašlaik tiek analizēti divi modeļi. Pirmais paredz vienota padome izveidi visiem KUS, saglabājot to pašreizējo statusu kā kapitālsabiedrības. Otrais - KUS pārveidošanu par atvasinātām publiskām personām ar atsevišķu regulējumu to darbībai.
Kņigins norādīja, ka pirmais scenārijs ļautu nodrošināt vienotu stratēģisko vadību, saglabājot katras slimnīcas operatīvo neatkarību un elastību. Otrais variants nodrošinās ilgtspējīgu un caurspīdīgu vadības sistēmu, pastiprinot KUB lomu veselības aprūpē, izglītībā un zinātniskajos pētījumos.
Kņigins atzina, ka process nebūs vienkāršs, jo izvēlētais modelis ietekmēs ne tikai vadības struktūru, bet arī nodarbinātības sistēmu, finansēšanas kārtību, ārstēšanas kvalitāti un sadarbību ar augstskolām.
Kopumā darba grupas diskusijas parādīja, ka pastāv kopīga izpratne par nepieciešamību pēc pārmaiņām un vienošanās par to, ka izmaiņas jāievieš pakāpeniski, rūpīgi izvērtējot to ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu, akadēmisko vidi un sabiedrības interesēm. Līdz gada beigām Veselības ministrijai jāiesniedz konkrēti priekšlikumi par to, kuru no modeļiem turpināt virzīt.
Atstāt komentāru