Sprūds uzsvēra, ka Latvijai jāveic savs "mājas darbs": šogad aizsardzības izdevumi tuvojas 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamgad - 5% no IKP.
Drošības jomā ir noticis fundamentāls domāšanas pavērsiens, un šai tendencei jāturpinās, eiropiešiem jāpaaugstina latiņa drošības jautājumos, piektdien forumā par drošību un ārpolitiku "Rīgas konference" paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Viņš uzsvēra, ka runa ir par eksistenciālām draudiem, ar kuriem šodien saskaras pasaule, kā arī par gatavību pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Ministra vārdiem sakot, tagad ir pienācis laiks rīkoties izlēmīgāk, paaugstināt domāšanas latiņu, ieguldīt un būt gataviem aizsargāt ne tikai atsevišķas teritorijas, bet arī visu NATO kopienu.
Vienlaikus, pēc Sprūdsa teiktā, ir svarīgi ieguldījumi aizsardzībā. "Bez ieguldījumiem, kas apliecina mūsu apņemšanos, nav iespējams īstenot pareizu domāšanu. Pat ar pareizu pieeju bez finanšu resursiem nav iespējams iegūt nepieciešamās iespējas, īstenot reģionālos plānus un uzbūvēt pilnvērtīgu aizsardzības arhitektūru," teica ministrs.
Viņš norādīja, ka Latvija veic savu mājas darbu: šogad aizsardzības izdevumi tuvojas 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet nākamgad - 5% no IKP.
Tāpat aizsardzības ministrs uzsvēra tehnoloģiju nozīmi. Viņš atzīmēja, ka kaujas laukā Ukrainā šodien notiek militārā revolūcija - karš ir kļuvis caurredzamāks nekā jebkad agrāk, tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas.
Lietuva ir koncentrējusi uzmanību uz dronu tehnoloģiju attīstību un kopā ar Lielbritāniju izveidojusi dronu koalīciju. "Mēs veidojam dronu armiju un esam gatavi vadīt ES potenciāla attīstību šajā jomā," teica Sprūds, uzsverot, ka runa ir ne tikai par pašiem droniem, bet arī par sistēmām pret tiem, mākslīgo intelektu, 5G un citām tehnoloģijām.