Ja paskatās uz kaķu, suņu vai pat koalu ķepām, var pamanīt, ka tām, tāpat kā cilvēkiem, ir pieci pirksti. Lai gan to izvietojums var atšķirties, skaits paliek nemainīgs. Kāpēc šī iezīme ir kopīga mums un mūsu mazākiem radiniekiem, neraugoties uz atšķirīgajiem evolūcijas apstākļiem?
Dabā nekas nenotiek bez iemesla. Zinātnieki uzskata, ka, ja dzīvniekiem miljoniem gadu bija pieci pirksti, tad nav pamata šo skaitu mainīt.
Zīdītāji ir mugurkaulnieki un pieder pie četrrāpu grupas, kurā ietilpst arī rāpuļi, abinieki, putni un cilvēks. Visiem šīs grupas pārstāvjiem, pat tiem, kuriem nav tradicionālu ekstremitāšu, skeletā klātesoši ir pieci pirksti, lai gan tie var būt vāji izteikti.
Tomēr pastāv izņēmumi: zirgiem uz galotnēm ir tikai viens pirksts, bet putniem spārna galā atrodas viena saplūstoša pirkstu kaula struktūra. Ir pierādījumi, ka šie dzīvnieki embrijos sākotnēji attīstās ar visiem pieciem pirkstiem, kuri apvienojas vēl pirms dzimšanas. Šo procesu lielā mērā nosaka tā sauktie Hox gēni, kas mijiedarbojas savā starpā galvenajos bioloģiskajos ceļos un kontrolē orgānu un audu attīstību embrionālās attīstības laikā.
Kāpēc tieši pieci pirksti?
Interesanti, ka sākotnēji dzīvniekiem nebija pieci, bet daudz vairāk pirkstu: pirmie zināmie organismi, kuriem attīstījās pirksti, radušies no zivīm aptuveni pirms 360 miljoniem gadu un tiem bija veseli astoņi pirksti. Tomēr evolūcijas gaitā to skaits samazinājās līdz pieciem. Zinātniekiem ir divas teorijas, kas skaidro šo parādību.
Saskaņā ar pirmo teoriju skeleta līdzība lielākajai daļai sugu ir homoloģijas rezultāts — izcelsme no viena kopīga priekšteča. Pieņemams, ka šis priekštecis evolūcijas gaitā attīstījās līdz pieciem pirkstiem un šo ģenētisko programmu nodot tālāk saviem pēcnācējiem.
Otrā teorija apgalvo, ka katra suga neatkarīgi evolūcijas procesā attīstīja piecus pirkstus, pielāgojoties konkrētai dzīves videi un dzīvesveidam.
Četrrāpu mugurkaulniekiem, kuri apdzīvo sauszemes vidi, piecu pirkstu esamība ir svarīga līdzsvara saglabāšanai un ķermeņa svara sadalei kustībā. Daudziem plēsējiem šāds pirkstu skaits nepieciešams, lai droši satvertu upuri.
Savukārt daudzām ūdens sugām pirksti ir reducēti vai trūkst, jo tie nav nepieciešami kustībai ūdenī.
Vai kādam var būt nevis pieci, bet seši pirksti?
Jā. Pieciem pirkstiem raksturīgos organismos tāds gadījums ir iespējams, taču tas ir samērā reti un parasti ir ģenētiskas mutācijas rezultāts, ko sauc par polidaktiliju. Šis stāvoklis ne vienmēr ir normāls konkrētai sugai un var izraisīt dažādas veselības problēmas, tostarp kustību grūtības un locītavu sāpes.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru