Integrācijas politika Latvijā drīzāk ir nelabvēlīga, un bez efektīviem risinājumiem pastāv risks sociālajai spriedzei ilgtermiņā, ziņo publiskās politikas centrs "Providus", atsaucoties uz pēdējo migrantu integrācijas indeksu ES valstīs.
Ziņojumā par migrantu integrācijas politikas indeksu tiek analizēta integrācijas politika ES valstīs astoņās jomās: darba tirgus, izglītība, ģimenes apvienošana, uzturēšanās tiesības, piekļuve pilsonībai, dalība politiskajā dzīvē, cīņa pret diskrimināciju un veselība. Pēdējais pētījums aptver 27 ES valstis laika posmā no 2020. gada līdz 2024. gada sākumam.
Latvijas rādītāji indeksā ir 36 punkti no 100, kas raksturo valsts integrācijas politiku kā diezgan nelabvēlīgu. Kā norāda "Providus", šis rādītājs ir zemāks par vidējo rādītāju ES visās astoņās analizētajās jomās.
Piemēram, izglītības jomā Latvija ieguva 26 punktus no 100. Tas atspoguļo sistemātiskas un organizētas atbalsta trūkumu bērnu imigrantu iekļaušanai izglītības sistēmā. Savukārt darba tirgus mobilitātes jomā Latvija ieguva 33 punktus, kas liecina par mērķtiecīgu pasākumu trūkumu, lai veicinātu imigrantu integrāciju darba tirgū atbilstoši viņu kvalifikācijai.
Ziņojumā secināts, ka atbalsta pasākumi vairākās jomās tiek īstenoti drīzāk fragmentāri nekā sistemātiski. Latvijas kopējais punkts būtiski nav mainījies kopš 2020. gada.
Saskaņā ar Kultūras ministrijas datiem 2024. gada beigās Latvijā bija reģistrēti 131 709 ārvalstnieki. Saskaņā ar Eiropas migrācijas tīkla datiem trešo valstu pilsoņu skaits, kuriem ir tiesības strādāt, ir pieaudzis no 6609 2013. gadā līdz 19 825 2024. gadā.
Pieaugot migrācijai, pieaug arī nepieciešamība pēc efektīviem integrācijas risinājumiem darba tirgus piekļuvē un latviešu valodas apguvē. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka daži jauni Latvijas iedzīvotāji saskarsies ar grūtībām darba atrašanā, valodas apguvē vai nodokļu sistēmā.
Tas var radīt problēmas sociālajai kohēzijai un veicināt sociālo spriedzi ilgtermiņā, brīdina "Providus".
Atstāt komentāru