Ekonomists Jānis Ošlejs aicina samazināt valsts izdevumus, neskarot medicīnu un aizsardzību, lai izvairītos no bīstama valsts parāda pieauguma. Viņš ir pārliecināts: iespējas budžeta optimizācijai ir — īpaši administratīvajā jomā, raksta LSM+.
«Pirmkārt, es gribu teikt, ka mēs vairs nevaram palielināt mūsu parādu. Tas nav reāli. Mūsu valsts parāds jau ir pārāk liels. Ja turpināsim to palielināt, mēs izkļūsim no trajektorijas, kurā mēs varam vienkārši maksāt procentus un nekas nenotiek, uz tādu, kur procenti par parāda apkalpošanu ir pārāk lieli un turpinās pieaugt vēl vairāk, jo mēs tiksim uztverti kā valsts, kas, iespējams, nespēs segt savus parādus. Tāpēc jā, mums ir jāmazina valsts izdevumi,» teica Jānis Ošlejs, kad tika runāts par 2026. gada budžetu un biznesa kopienas prasībām, lai valsts samazinātu savus izdevumus.
Viņš uzskata, ka to ir pilnīgi iespējams izdarīt, nekaitējot īpaši svarīgām un jutīgām dzīves jomām, ziņo LSM+.
«Jāskatās, ko mēs nevaram samazināt. Proti, mēs nevaram samazināt izdevumus medicīnai, mēs nevaram samazināt izdevumus aizsardzībai. Šiem izdevumiem jābūt. Proti, reālas naudas, kas nonāk pie ārstiem, karavīriem un tā tālāk. Bet mums ir jāsamazina administratīvā daļa. Tāpēc valsts budžetā nākamajā gadā jābūt kādām neaizskaramām daļām, bet citas, administratīvās, var samazināt. Par to, ka iespējas samazināšanai ir, es esmu pilnīgi pārliecināts,» teica uzņēmējs.
Viņš piebilda, ka nepieciešamo efektu var panākt arī, atsakoties no «visādām nepiemērotām iepirkumiem». Un ekonomika no šādu publiskā sektora izdevumu samazināšanas necietīs, apliecināja Ošlejs. Iztēle par to, ka dažas Eiropas valstis dzīvo ar daudz lielāku valsts parādu nekā Latvija un neuztraucas, viesis raidījumā uzskata par nepareizu: «Tieši domā, uztraucas, sit trauksmi. Piemēram, Francijā valdība krīt, un nav redzams, kā vispār izkļūt no tā, jo viņi šobrīd atrodas spirālē, kurā parāda apmaksai aiziet tik daudz naudas, ka tās nepietiek reālām valsts vajadzībām. Tāpēc nē, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tās Eiropas valstis, kurām ir 90% un vairāk, rīkojas pilnīgi nepareizi. Latvijai tā nedrīkst darīt.»
Atstāt komentāru