Veselības ministra Abu Meri teiktajā, Latvijā ievērojama daļa veselības aprūpes līdzekļu tiek iztērēta ārstēšanai. "Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju," viņš norādīja.
Veselības aprūpē ļoti svarīgs ir arī jautājums par iedzīvotāju izglītošanu, šodien Rīgā notiekošajā konferencē "Veselība budžeta krustcelēs: politika, resursi, pacients" paziņoja veselības ministrs Abu Meri.
Ministrs uzsvēra, ka šobrīd veselības aprūpes jomā viss nav tik slikti, kā varētu šķist. "To arī vajag teikt," uzsvēra Abu Meri. Viņa teiktajā, līdztekus daudziem neveiksmju stāstiem, kurus var redzēt sociālajos tīklos vai dzirdēt citur, ir arī panākumu stāsti, kad cilvēkiem izdevies izārstēties, pateicoties valsts atbalstam.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka par jebkuru sistēmu ir jāseko katru dienu, jāatjauno un jāuzlabo. Abu Meri atzina, ka veselības aprūpē ir procesi, kurus nepieciešams padarīt efektīvākus un samazināt birokrātiju, taču ir arī jomas, kurām nepieciešams papildu finansējums. Ministrs piekrita, ka neatkarīgi no tā, cik liels būtu finansējums, tā vienmēr būs par maz. Šādus novērojumus viņš izdarījis arī valstīs ar daudz augstāku veselības aprūpes finansējumu.
"Tāpēc ir jāmeklē risinājumi esošā budžeta ietvaros," sacīja Abu Meri. Viņš piebilda, ka arī skaidri jāizprot, kādus mērķus vēlas sasniegt ar esošo budžetu.
Ministra teiktajā, Latvijā ievērojama daļa veselības aprūpes līdzekļu tiek iztērēta ārstēšanai. "Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju," viņš norādīja.
Šī iemesla dēļ, kā uzsvēra Abu Meri, ir nepieciešams mainīt pārvaldības modeli attiecībā uz skrīningu un slimību profilaksi, lai cilvēkiem nebūtu jānonāk līdz ārstēšanas posmam. Pašlaik iedzīvotāji aktīvi tiek aicināti uz dažādiem skrīninga izmeklējumiem, un medicīnas personāls dažādās kategorijās piedalās izglītojošā darbā ar sabiedrību.
Ministrs uzsvēra, ka iedzīvotāju izglītošana ir izšķiroša nozīme, lai cilvēki paši saprastu nepieciešamību vērsties pie ārstiem, nevis gaidītu īpašu aicinājumu no valsts.
