Latvija var slēgt gaisa telpu austrumu robežā 0 28

Pēc Krievijas kaujas dronu iebrukuma Polijas gaisa telpā aizsardzības ministrs Andris Sprūds uzdeva Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) izskatīt iespējas slēgt gaisa telpu austrumu robežā.

Kā aizsardzības ministrs paziņoja "X", kopš pagājušās nedēļas NBS atrodas paaugstinātā gatavībā, lai nodrošinātu pastiprinātu gaisa, informācijas un kibertelpas aizsardzību. "Pēc masveida dronu iebrukuma Polijā mēs esam gatavi visām draudu situācijām," teikts ministra paziņojumā.

Prezidents Edgars Rinkēvičs trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar premjerministri Eviku Siliņu paziņoja, ka Latvijā tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai novērstu incidentus ar droniem.

Viņš uzsvēra, ka incidents Polijā liecina par tiešu Krievijas agresijas ietekmi uz reģiona drošību. Prezidenta skatījumā tas ir nopietns saasinājums, uz kuru Polijas bruņotie spēki reaģējuši atbilstoši.

Prezidents norādīja, ka NBS ir paaugstinātā gatavībā saistībā ar mācībām "Namējs" un gaidāmajiem Krievijas un Baltkrievijas militārajiem manevriem "Rietumi". NBS paaugstinātā gatavība saglabāsies līdz mācību beigām, apliecināja Rinkēvičs.

Viņš sacīja, ka situācijas analīzei tiek veikta cieša sadarbība ar NATO sabiedrotajiem, tostarp ar Baltijas valstu un Polijas varas iestādēm. Prezidents uzsvēra, ka turpinās darbs ar sabiedrotajiem, lai stiprinātu Latvijas drošību. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka līdzīgi incidenti nevar tikt pilnībā izslēgti nevienā pierobežas valstī.

Rinkēvičs norādīja, ka Latvija atbalstīs Poliju tās pieprasījumā par konsultācijām saskaņā ar 4. NATO pantu, taču lēmumu par šī mehānisma aktivizēšanu jāpieņem visiem sabiedrotajiem kopā. Viņš aicināja pagaidām neveikt prognozes par to, kādas sekas radīs notikumi Polijā.

Prezidenta skatījumā notikušais skaidri signalizē, ka jābūt gataviem dažādiem scenārijiem. Savu potenciāla stiprināšanu katras valsts atbildība, uzsvēra prezidents.

Runājot par situāciju Latvijā, viņš apliecināja žurnālistiem, ka gada laikā ir izdarīts daudz, lai pastiprinātu uzraudzību pie robežas, un tiek uzturēts ciešs kontakts ar Baltijas gaisa telpas patrulēšanas vienību. Reaģēšanas algoritmi ir pārbaudīti un precizēti, piebilda Rinkēvičs.

Prezidents uzskata, ka ir nepieciešams darīt vairāk, lai pastiprinātu ekonomisko spiedienu uz Krieviju. Par to notiek diskusijas Eiropas Savienībā. Turklāt Latvijai ir daudz uzdevumu, kas apstiprināti NBS attīstības plānos.

Siliņa paziņoja, ka ir kontaktā ar Polijas premjerministru un NATO partneriem. NBS jau pagājušajā gadā izvietoja papildu vienības pie robežas, darbu turpina arī mobilās pretgaisa aizsardzības vienības. Premjere uzsvēra, ka šobrīd nav konstatēti nekādi pastiprināti draudi Latvijai.

Kā ziņots, Polijas gaisa telpa trešdienas naktī tika pārkāpta 19 reizes, un lielākajā daļā gadījumu tas notika no Baltkrievijas teritorijas, paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Viņš norādīja, ka ir apstiprināta trīs dronu iznīcināšana, tomēr pieļaujams, ka vēl viens bezpilota lidaparāts tika notriekts.

"Fakts, ka šie droni, kas radīja drošības draudus, tika notriekti, maina politisko situāciju," atzīmēja premjerministrs, piebilstot, ka Varšava ir pieprasījusi aktivizēt 4. Ziemeļatlantijas līguma pantu.

4. pants paredz konsultācijas starp NATO valstīm, ja kāda no tām uzskata, ka tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība ir apdraudēta.