Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs sestdien paziņoja, ka atsakās no Polijas valsts apbalvojuma, protestējot pret Polijas prezidenta Karola Navrocka lēmumu atņemt Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim Polijas augstāko valsts apbalvojumu.
Budanovs paziņoja, ka atsakās no "Par nopelniem Polijas labā" ordeņa Zelta virsnieka krusta, ko saņēma pagājušajā gadā.
"Neapšaubāmi, tā ir dāvana Maskavas agresoram, kurš to noteikti izmantos pret abām mūsu valstīm," norādīja Budanovs. Viņš uzsvēra, ka Polijas un Ukrainas attiecībās ir gan varonīgas, gan traģiskas vēstures lappuses, tomēr tām vajadzētu būt par pamatu pārdomām, nevis politiskām spekulācijām.
Iepriekš par atteikšanos no Polijas apbalvojuma paziņoja arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš Polijas prezidenta lēmumu nosauca par stratēģisku kļūdu un necieņas izrādīšanu, piebilstot, ka no tā iegūs tikai Maskava.
Sibiha paziņoja, ka atdos Polijai viņam piešķirto "Par nopelniem Polijas labā" ordeņa Komandora krustu ar zvaigzni.
Tāpat no Polijas apbalvojuma atteicies Ukrainas vēstnieks Polijā Vasils Bondars. Viņš Navrocka lēmumu raksturoja kā vēsturiski netaisnīgu, vienlaikus uzsverot, ka Ukraina un Polija joprojām ir tuvi partneri drošības, aizsardzības un Eiropas integrācijas jautājumos.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks arī kritizējis prezidenta lēmumu, brīdinot, ka pieaugošā spriedze starp Varšavu un Kijivu nāk par labu Krievijai.
"Konflikts starp Poliju un Ukrainu iepriecina Putinu un satrauc mūsu sabiedrotos," norādīja Tusks, piebilstot, ka abu valstu līderiem būtu jāmazina spriedze, nevis tā jāpadziļina.
Karols Navrockis piektdien paziņoja par Baltā Ērgļa ordeņa atņemšanu Zelenskim. Šis lēmums pieņemts pēc tam, kad Ukrainas Īpašo operāciju spēku Neatkarīgais speciālo operāciju centrs "Ziemeļi" maijā tika nosaukts par "UPA varoņiem".
Zelenskis skaidroja, ka šāds nosaukums piešķirts, lai atjaunotu Ukrainas armijas vēsturiskās tradīcijas. Taču Polijā šis lēmums izraisīja plašu kritiku, jo Ukrainas Sacelšanās armija (UPA) tiek saistīta ar Volīnijas slaktiņu Otrā pasaules kara laikā.
Kamēr Ukrainā UPA tiek uzskatīta par neatkarības cīnītājiem, Polijā tā tiek vainota poļu civiliedzīvotāju masveida slepkavībās Volīnijā un citos reģionos. Pēc dažādām aplēsēm 1943.–1945. gadā nogalināti no 60 000 līdz 100 000 etnisko poļu, savukārt vēlākajās atriebības akcijās un konfliktos dzīvību zaudēja arī vairāki tūkstoši ukraiņu.
Volīnijas traģēdija joprojām ir viens no jutīgākajiem un sarežģītākajiem jautājumiem Polijas un Ukrainas attiecībās.
