Krievijas retorika kļūst acīmredzami naidīgāka un konfrontējošāka.
Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis piedalījās Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) ārlietu ministru sanāksmē Sopotā, Polijā. Ministri pārrunāja aktuālos reģiona drošības jautājumus, situāciju Ukrainā un transatlantiskās attiecības. Baltijas jūras valstu ministri pauda pilnīgu solidaritāti ar Rumāniju un nosodīja Krievijas dronu triecienus Rumānijai.
Apspriežot drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, A. Uršuļskis norādīja, ka Krievijas retorika kļūst acīmredzami naidīgāka un konfrontējošāka. Iepretim Krievijai ir jādemonstrē mūsu vienotība un savstarpēja solidaritāte – gan Baltijas jūras reģionā, gan transatlantiskajā kopienā. Parlamentārais sekretārs pateicās sabiedrotajiem par atbalstu Latvijai, atspēkojot Krievijas dezinformācijas kampaņu saistībā ar dronu ielidošanu gaisa telpā. Viņš uzsvēra, ka svarīgi stiprināt NATO aizsardzības un atturēšanas spējas, pielāgojot tās Krievijas radītajiem draudiem. Latvijas skatījumā nepieciešams papildus stiprināt NATO Austrumu flangu, it īpaši pretgaisa un pretdronu aizsardzības jomā. Svarīgi ņemt vērā Ukrainas pieredzi un integrēt veiksmīgākos risinājumus Latvijas un citu NATO valstu aizsardzības industrijās. Tā kā Ukraina ir BJVP novērotājvalsts, A. Uršuļskis aicināja stiprināt sadarbību civilās aizsardzības jomā un turpināt abpusēji noderīgu projektu īstenošanu, kas veicina sabiedrības noturību. A.Uršuļskis arī uzsvēra, ka svarīga ir reģionāla sadarbība cīņā pret ārvalstu īstenoto informācijas manipulāciju un iejaukšanos (FIMI), kas būtu nosakāma par prioritāti nākamajai prezidentūrai. Reģionālā pieeja varētu sniegt pievienoto vērtību - tā veicinot sabiedrības noturību. Būtiski stiprināt sadarbību ar ekselences centriem un iesaistīt jauniešus, lai efektīvāk sasniegtu auditoriju.
A. Uršuļskis: “Latvija pievērš prioritāru nozīmi un aktīvi strādā, lai stiprinātu NATO un ES Austrumu robežu. Strādājam ar projektiem Baltic Defence Line un Eastern Flank Watch, pretmobilitātes pasākumiem, pretdronu spēju attīstīšanas. Taču Eiropas austrumu robežas drošībai ir jābūt kopīgai ES un NATO prioritātei. Sagaidām raitu lēmumu pieņemšanu un projektu īstenošanu, kā arī finansiālu atbalstu.”
Baltijas jūras valstu ārlietu ministri bija vienisprātis, ka jāpalielina spiediens uz Krieviju, lai vājinātu tās spēju turpināt agresijas karu Ukrainā. Parlamentārais sekretārs norādīja, ka ir būtiski stiprināt sankcijas pret Krievijas “ēnu floti” – gan stingrāk kontrolējot esošos ierobežojumus, gan ieviešot jaunas sankcijas, tostarp pilnīgu jūrniecības pakalpojumu aizliegumu naftas un naftas produktu eksportam.
Sanāksmes noslēgumā ārlietu ministri pieņēma Sopotas deklarāciju
