Spānijas pilsonību pērn ieguvuši teju 300 000 ārvalstnieku, kas ir augstākais rādītājs vairāk nekā desmit gadu laikā, ceturtdien pavēstīja varasiestādes.
Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Spānija izrāda lielāku pretimnākšanu imigrantiem, skaidrojot, ka cilvēki ir vajadzīgi, lai kompensētu sabiedrības novecošanos un darbaspēka trūkumu.
Pērn Spānijas pilsonība tika piešķirta 299 732 cilvēkiem, kas ir par 19% vairāk nekā 2024. gadā un ir lielākais ikgadējais skaits kopš 2013. gada, kad tika sākta uzskaite, teikts Valsts statistikas institūta (INE) paziņojumā.
Visvairāk jauno pilsoņu bija no Marokas, tai seko Kolumbija, Venecuēla un Hondurasa.
Desmit valstu vidū, no kurām ir visvairāk jauno pilsoņu, deviņas ir Latīņamerikas valstis.
Spānijā ilgstoši ir spēkā tiesību normas, kas daudzu bijušo Spānijas koloniju pilsoņiem atvieglo pilsonības iegūšanu.
Latīņamerikas pilsoņi var pieteikties uz Spānijas pilsonību pēc divu gadu likumīgas uzturēšanās Spānijā salīdzinājumā ar standarta prasību, kas lielākajai daļai citu ārvalstnieku ir desmit gadi.
Premjerministra Pedro Sančesa vadītā sociālistu valdība janvārī nāca klajā ar plānu piešķirt uzturēšanās un darba atļaujas aptuveni 500 000 nelegālo imigrantu.
Plāns attiecas uz visiem ārvalstniekiem, kas ieradušies pirms 2025. gada 31. decembra, ir nodzīvojuši Spānijā vismaz piecus mēnešus un nav sodīti.
Saskaņā ar INE datiem Spānijā ir gandrīz 50 miljoni iedzīvotāju, tajā skaitā 7,3 miljoni ārvalstnieku.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru