Uz salas Austrālijā iznīcināja visas peles un žurkas: neticamās sekas 0 35

Pilnīga svešo grauzēju izzušana uz Austrālijas salas Lorda Hā intervēja vietējo bezmugurkaulnieku strauju atdzimšanu.

Sidnejas universitātes (Austrālija) pētnieki reģistrēja krasu kukaiņu un citu sīkdzīvnieku skaita kāpumu. Starptautiska ekspertu grupa, ko vadīja Maksims Adams, detalizēti izpētīja, kā ekosistēma mainījās pēc tam, kad 2019. gadā uz šī zemes pleķīša okeāna vidū iznīcināja pēdējo melno žurku un mājas peli.

Kopējais bezmugurkaulnieku skaits pieauga vairākas reizes. Vislielāko labumu guva lielākas kukaiņu sugas, kas agrāk bija viegla medījuma daļa zobainajiem plēsējiem. Īstu demogrāfisku sprādzienu piedzīvoja vietējie krūmu prusaki un parastās mokrīces. Ziņojumu publicēja žurnālā Biological Invasions. Agrāk mēs stāstījām, kas notiks, ja izzudīs visi kukaiņi.

Kukaiņu uzplaukums

Lai saprastu pārmaiņu mērogu, biologu komanda savāca vairāk nekā 24 000 paraugu no dažādām vabolēm, zirnekļiem un daudzkāju eksemplāriem 20 meža zonās visā salā. Pēc tam speciālisti salīdzināja šos datus ar arhīva paraugiem, kas savākti slazdos vēl pirms attīrīšanas, 2016. un 2017. gadā.

Visstraujāko populācijas pieaugumu zinātnieki konstatēja lielo sugu vidū, kuru ķermeņa garums pārsniedz 13 milimetru. Tas pilnībā apstiprināja ekspertu pieņēmumus: žurkas un peles vairāk nekā 100 gadus pēc kārtas bez žēlastības iznīcināja vietējo faunu. Tagad milzīgās kukaiņu sugas piepilda mežus un kļuvušas par maltīti retajiem vietējiem gekoniem un kukainēdāju putniem. Salas monitorings apstiprināja, ka pēc vabolēm sāka augt arī reti sastopamā putna — jaunzēlandes sultankas — populācija. Laboratorijas vadītājs, profesors Natan Lo, norāda, ka grauzēji bija spējuši izjaukt un pārkārtot teju visas dabiskās saites uz salas, un tikai tagad daba lēnām sāk atgūties.

Ekosistēmas atjaunošana

Tomēr ekologi cenšas nedaudz pieslāpēt entusiasmu un brīdina, ka savvaļas atjaunošana ir sarežģīts un ilgs process. Nevajadzētu domāt, ka ekosistēma acumirklī un kā ar burvju mājienu atgriezusies sākotnējā stāvoklī. Dažu kukaiņu grupu skaits ievērojami palielinājies, kamēr citas sugas savukārt nedaudz zaudējušas pozīcijas. Turklāt situāciju vienmēr ietekmē globālās klimata pārmaiņas, ierastās sezonālās laikapstākļu kaprīzes un dabiskā dzīvesvietu maiņa. Zinātnieki līdz šim savākuši paraugus tikai uz zemes un zemākajās koku zaros, neiekļūstot augstajās vainagās un dziļajos meža ūdenstilpēs.

Pilnīgai atveseļošanai salai var būt nepieciešami daudzi gadi vai pat veselas desmitgades. Tuvākajā nākotnē zinātnieki plāno izmantot precīzu ģenētisko analīzi. Tas palīdzēs droši noskaidrot, kuras vietējās sugas ieguva no žurku izzušanas un kuras ienākušās vaboles slepeni cenšas aizņemt atbrīvotās nišas. Pētītāji arī vēlas detalizēti izpētīt salas augsnes kvalitāti, jo tieši bezmugurkaulnieki atbild par tās auglību.