Krievija izdara spiedienu uz Armēniju ar draudiem apturēt energoresursu piegādes 0 75

Maskava pastiprina spiedienu uz Armēniju laikā, kad Erevāna arvien aktīvāk demonstrē vēlmi tuvināties Eiropas Savienībai.

Krievijas enerģētikas ministrs Sergejs Civiļevs vēstulē Armēnijas valdībai brīdinājis, ka Krievija var vienpusēji apturēt vai denonsēt līgumu par dabasgāzes, naftas produktu un neapstrādātu dimantu piegādēm.

Par to ziņo laikraksts “Kommersant”.

Līgums starp abām valstīm tika noslēgts 2013. gadā, un tas Armēnijai nodrošināja izdevīgus piegāžu nosacījumus — Krievija atteicās no eksporta nodevām gāzei, degvielai un dimantiem.

Ja vienošanās tiktu lauzta, Armēnijai draudētu ne tikai ievērojams energoresursu cenu pieaugums, bet arī iespējamās kompensācijas prasības no Krievijas puses.

Analītiķi uzsver, ka Armēnija joprojām ir ļoti atkarīga no Krievijas piegādēm. Aptuveni 85% valsts patērētās gāzes nāk no Krievijas, tāpat arī lielākā daļa naftas produktu importa.

Tas nozīmē, ka strauja attiecību pasliktināšanās ar Maskavu varētu tieši ietekmēt enerģijas cenas, transportu un ekonomisko stabilitāti valstī.

Pēdējos gados Armēnija arvien aktīvāk meklē sadarbību ar Rietumiem. Erevāna cer tuvāko gadu laikā panākt bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību, bet šogad Armēnijas parlaments pieņēma likumu par valsts kursu uz pievienošanos ES.

Attiecības starp Armēniju un Krieviju būtiski pasliktinājās pēc konflikta ar Azerbaidžānu, kad Erevāna publiski pārmeta Maskavai nevēlēšanos sniegt pietiekamu atbalstu.

Tagad, tuvojoties Armēnijas parlamenta vēlēšanām 7. jūnijā, Kremlis cenšas pastiprināt ietekmi uz situāciju valstī. Mediji ziņo, ka Krievija izvērsusi informatīvu un politisku spiedienu pret premjerministru Nikolu Pašinjanu, vienlaikus ieviešot arī tirdzniecības ierobežojumus.

Šī situācija kļūst par vēl vienu piemēru tam, kā energoresursi reģionā tiek izmantoti ne tikai ekonomikā, bet arī ģeopolitiskajā spiedienā.