NATO ģenerālsekretāra Marka Rites iecere noteikt minimālo militārās palīdzības apjomu Ukrainai saskārusies ar vairāku alianses valstu pretestību. Pret priekšlikumu iebildušas arī vairākas no lielākajām NATO ekonomikām.
Vairākas NATO dalībvalstis bloķējušas alianses ģenerālsekretāra Marka Rites priekšlikumu noteikt, ka katrai valstij Ukrainas militārajam atbalstam būtu jāatvēl vismaz 0,25% no sava iekšzemes kopprodukta.
Kā vēsta britu laikraksts “The Telegraph”, pret šo iniciatīvu iebildušas Lielbritānija, Francija, Spānija, Itālija un Kanāda. Tas nozīmē, ka iecere netiks apstiprināta gaidāmajā NATO samitā Ankarā, jo aliansei būtiskos lēmumus nepieciešams pieņemt vienprātīgi.
Rite iepriekš vairākkārt uzsvēris, ka atbalsts Ukrainai NATO valstu vidū joprojām ir ļoti nevienmērīgs. Daļa valstu Ukrainai jau tagad piešķir vairāk nekā piedāvātos 0,25% no IKP. Starp tām ir Polija, Nīderlande, Baltijas valstis un vairākas Ziemeļvalstis.
Tieši Baltijas reģions pēdējos gados kļuvis par vienu no aktīvākajiem Ukrainas militārā atbalsta sniedzējiem Eiropā, ja vērtē palīdzības apjomu attiecībā pret valsts ekonomiku. Savukārt vairākas lielās Rietumeiropas valstis pret obligātu minimālā sliekšņa noteikšanu izturējušās piesardzīgi.
Saskaņā ar NATO avotu teikto šīs valstis “nav sajūsmā” par ideju noteikt konkrētu obligātu finansējuma līmeni.
Diskusija izgaismo arvien redzamākās domstarpības NATO iekšienē par to, cik lielā mērā Eiropai pašai jāuzņemas Ukrainas atbalsta slogs. Rite jau ilgstoši mudina Eiropas valstis kļūt mazāk atkarīgām no ASV militārās palīdzības un vairāk investēt pašām.
Arī Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons publiski norādījis, ka ar skaļiem paziņojumiem vien nepietiek.
“Es ļoti vēlētos, lai vairāk valstu, kas tik labi runā par Ukrainu, savus vārdus arī atbalstītu ar reālu naudu,” viņš sacīja.
Lai gan iniciatīva šobrīd nav guvusi nepieciešamo atbalstu, debates par Ukrainas finansēšanu NATO un Eiropā, visticamāk, turpināsies arī turpmākajos mēnešos.
