Taivānas amatpersonas paziņojušas, ka Ķīna pēdējās dienās ievērojami palielinājusi savu militāro klātbūtni reģionā, izvietojot vairāk nekā 100 kuģu teritorijā no Dzeltenās jūras līdz Dienvidķīnas jūrai un Klusā okeāna rietumu daļai.
Taivānas drošības dienesti sestdien pavēstīja, ka Ķīna reģionālajos ūdeņos izvietojusi vairāk nekā 100 dažādu tipu kuģu, tostarp kara flotes, krasta apsardzes un pētniecības kuģus.
Pēc Taivānas amatpersonu teiktā, kuģu koncentrēšana sākusies vēl pirms ASV prezidenta Donalda Trampa tikšanās ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu Pekinā, bet pēc samita tā kļuvusi vēl intensīvāka.
Taivānas Nacionālās drošības padomes vadītājs Džozefs Vu publicējis karti, kurā redzams plašs Ķīnas jūras spēku izvietojums.
Kuģi izvietoti ļoti plašā teritorijā — no Dzeltenās jūras pie Korejas pussalas līdz Dienvidķīnas jūrai un Klusā okeāna rietumu daļai. Starp tiem ir ne tikai militārie kuģi, bet arī jūras izpētes un pētniecības kuģi.
Pagaidām nav oficiāli skaidrots, kāds ir šīs plašās kuģu izvietošanas konkrētais mērķis. Tomēr Ķīna pēdējos gados regulāri izmanto militāras mācības un spēka demonstrāciju kā spiediena instrumentu pret Taivānu.
Ķīnas armija gandrīz ik dienu nosūta uz reģionu karakuģus un militārās lidmašīnas, bet plaša mēroga mācības pie Taivānas kļuvušas par ierastu parādību.
Pekina uzskata demokrātiski pārvaldīto Taivānu par savu teritoriju un nav atteikusies no iespējas nākotnē salu pakļaut arī ar spēku.
Tikmēr Taivāna arvien ciešāk sadarbojas ar ASV un citiem Rietumu partneriem drošības jautājumos. Šī jaunā kuģu koncentrācija notiek laikā, kad attiecības starp ASV un Ķīnu saglabājas saspringtas gan drošības, gan ekonomikas jautājumos.
Eksperti norāda, ka šādas spēka demonstrācijas bieži tiek izmantotas arī kā politisks signāls starptautisko sarunu fonā.
Taivānas amatpersonas pagaidām nav ziņojušas par tiešiem incidentiem vai sadursmēm reģionā.
