Eiropas diplomātijas vadītāja Kaja Kallasa asi kritizēja Vladimira Putina priekšlikumu iecelt bijušo Vācijas kancleru Gerhardu Šrēderu par ES pārstāvi sarunās ar Krieviju. Briselē uzskata, ka Maskava mēģina izmantot Šrēdera ilggadējās saites ar Kremli, lai ietekmētu Eiropas nostāju.
Eiropas Savienībā noraidīts Vladimira Putina priekšlikums, ka bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders varētu pārstāvēt ES iespējamās sarunās ar Krieviju.
Uz šo priekšlikumu asi reaģēja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.
«Ja mēs piešķirtu Krievijai tiesības iecelt sarunvedēju mūsu vārdā, tas nebūtu īpaši saprātīgi,» sacīja viņa pirms ES dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Briselē.
Kallasa tieši atgādināja par Šrēdera ilggadējām saitēm ar Krievijas valsts uzņēmumiem.
Pēc viņas teiktā, bijušais Vācijas kanclers bija «augsta līmeņa lobists Krievijas valsts uzņēmumiem», tāpēc Kremlim būtu izdevīgi redzēt tieši viņu kā starpnieku.
«Faktiski viņš atrastos abās galda pusēs,» piebilda Eiropas diplomātijas vadītāja.
Jautājums par iespējamu sarunu atsākšanu ar Krieviju atkal kļuva par diskusiju objektu pēc tam, kad Putins sestdien paziņoja, ka «personīgi» viņš labprātāk redzētu Šrēderu kā Eiropas Savienības pārstāvi.
Vācijā šie izteikumi tika uztverti ārkārtīgi vēsi.
Avoti Vācijas federālajā valdībā norādīja, ka šādi priekšlikumi tiek uzskatīti par daļu no ierastās Krievijas taktikas, cenšoties sašķelt Eiropu.
Berlīnē arī uzsvēra, ka, ņemot vērā pašreizējo Maskavas pozīciju, nopietnas sarunas pagaidām šķiet maz ticamas.
Kallasa lika noprast, ka ES iekšienē vēl nav vienotas izpratnes pat par iespējamā dialoga ar Kremlu jautājumu.
Pēc viņas teiktā, vispirms Eiropas valstīm jāvienojas savā starpā par to, par ko tās vispār ir gatavas runāt ar Krieviju.
Šo jautājumu ES ārlietu ministri plāno apspriest maija beigās tā dēvētajā «Gymnich» sanāksmē Kiprā.
Šrēdera personība Vācijā joprojām ir viena no jutīgākajām politiskajām tēmām pēdējo gadu laikā.
Pēc atkāpšanās no kanclera amata viņš ieņēma amatus Krievijas enerģētikas uzņēmumos un saglabāja ciešas attiecības ar Vladimiru Putinu arī pēc kara pret Ukrainu sākuma.
Lai gan šogad Šrēders atzina, ka Krievijas iebrukums pārkāpj starptautiskās tiesības, viņš joprojām iebilst pret «Krievijas demonizēšanu» un atbalsta ideju atjaunot Krievijas energoresursu importu.
Turpinoties karam, jebkādas diskusijas par iespējamiem starpniekiem starp ES un Maskavu Eiropā tiek uztvertas īpaši jūtīgi.
Priekšā rosīga diena, jo ārlietu ministri pulcējas Briselē.
— Kaja Kallas (@kajakallas) May 11, 2026
Šodienas darba kārtībā:
🔹 Rietumu Balkāni — mūsu partneru noturības stiprināšana.
🔹 Krievijas karš pret Ukrainu, tostarp jaunas sankcijas pret tiem, kuri atbildīgi par ukraiņu bērnu deportācijām.
🔹 Tuvie… pic.twitter.com/xBqhax2sGh
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru