Čīles jaunā labējā valdība ceturtdien paziņoja par plāniem pastiprināt migrantu izraidīšanu pēc tam, kad bija izraidījusi pirmo migrantu grupu, kurā bija 40 cilvēki no Kolumbijas, Bolīvijas un Ekvadoras.
Jaunais Čīles prezidents Hosē Antonio Kasts martā stājās amatā, kļūstot par vislabējāko šīs valsts līderi kopš ģenerāļa Augusto Pinočeta diktatūras beigām 1990. gadā.
Kasts savā prezidenta vēlēšanu kampaņā solīja vērsties pret nelegālo imigrāciju no nabadzīgākām Dienvidamerikas valstīm, sevišķi no Venecuēlas, ko daudzi čīlieši vaino vardarbīgās noziedzības pieaugumā.
Kasts trešdien savā pirmajā uzrunā valstij sacīja, ka migrantu izraidīšanas avioreiss ceturtdien būs "pirmais garā virknē" ar mērķi radīt "nelegālo migrantu, kuriem nevajadzētu uzturēties mūsu valstī" stabilu aizplūšanu.
"Mēs pastiprināsim [deportācijas] lidojumus," ceturtdien reportieriem sacīja iekšlietu ministra vietnieks Maksimo Pavess. Viņš piebilda, ka valdība arī plāno sūtīt migrantus prom ar autobusiem.
Arī iepriekšējā kreisā prezidenta Gabriela Boriča valdība bija izraidījusi migrantus - vairāk nekā 6600 cilvēku piecu gadu laikā.
Kasts savā vēlēšanu kampaņā bija aicinājis apmēram 330 000 migrantu, kas nelegāli dzīvo Čīlē, pašdeportēties vai rēķināties ar piespiedu izraidīšanu pēc vēlēšanām.
Dažas dienas pēc savas inaugurācijas Kasts sāka tranšeju būvēšanu uz robežām ar Peru un Bolīviju. Viņš arī atcēla plānus piešķirt dokumentus aptuveni 180 000 ārzemnieku.
