Vanuatu vietējie iedzīvotāji iebilst pret tūrisma gigantu plāniem 0 61

Vanuatu vietējo kopienu līderi iebilst pret amerikāņu kruīza kompānijas Royal Caribbean plānu izveidot privātu pludmales kūrortu uz Lelepas salas, ziņo The Guardian. Pēc viņu teiktā, vides izvērtējums projektam esot sagatavots ar pārkāpumiem.

Amerikāņu kruīza kompānija Royal Caribbean, viena no pasaules lielākajām jūras ceļojumu operatorēm, Vanuatu darbojas jau ilgu laiku. Piemēram, Vanuatu galvaspilsēta Portvila jau ilgi atrodas kompānijas kruīza kuģu maršrutos. Kopš 2018. gada uzņēmums runā par pastāvīga tūrisma objekta izveidi Lelepā — nelielā salā aptuveni pusotru kvadrātkilometra platībā ar aptuveni 500 iedzīvotājiem.

Savam jaunajam projektam Royal Caribbean iznomājusi daļu salas teritorijas, kur plāno ierīkot privātu pludmales kūrortu ar jaudu līdz 5 000 tūristu dienā. Komplekss plānots atklāt 2027. gadā. Paredzēts, ka pasažierus uz turieni piegādās kruīza kuģi no Austrālijas kā daļu no maršrutiem pa Kluso okeānu.

Būvniecība vēl nav sākusies, taču kompānijas reklāmas materiālos jau minēts, ka teritorijā būs desmit bāri, divas ēdināšanas vietas un divas privātas pludmales zonas — viena no tām paredzēta tikai pieaugušajiem.

Vietējo kopienu pārstāvji iebilst pret projektu, norādot, ka tas kaitēs salas ekoloģijai. Savas pretenzijas viņi izklāstīja vēstulē, ko nosūtīja kompānijai. Salas virsaišu padome, kas pārstāv vairākus tradicionālos zemes īpašniekus, kritizēja Royal Caribbean pasūtīto vides izvērtējumu. Pēc padomes domām, dokuments neatbilst Vanuatu likumu prasībām, un vietējie iedzīvotāji nav pilnvērtīgi iesaistīti projekta apspriešanā. Vēstules autori brīdina, ka būvniecība var skart salas trauslās ekosistēmas un radīt riskus netālu esošajam UNESCO Pasaules mantojuma objektam.

Vadoņi pieprasa neuzsākt būvniecību, līdz nebūs pabeigtas papildu izpētes un konsultācijas un to rezultātus neapstiprinās virsaišu padome un zemes īpašnieki.

Turklāt padome uzstāj uz atsevišķu salas kultūras mantojuma novērtējumu, lai pārliecinātos, ka projekts neietekmēs vietām svētas teritorijas. Īpašu trauksmi rada dienvidu daļā esošā Fels ala — kultūrvēsturiski nozīmīga vieta, kur saglabājušies seni klinšu zīmējumi.

Lelepas salas virsaišu padomes pārstāvis Austrālijā, vadošais Tūngulman Albert Solomon Peter Manaure, sacīja, ka lielākā daļa zemes īpašnieku kopumā atbalsta tūrisma attīstību, taču baidās par kaitējumu vietējiem dabas resursiem, pirmkārt, jūras bruņurupuču ligzdošanas vietām un zvejas apgabaliem.

Manaure, kurš pats nodarbojas ar tūrisma biznesu Lelepā, sacīja: «Mums okeāns un zeme ir dzīvības avoti. Tie mums nodrošina iztiku un ienākumus.»

Pēc vietējo vadoņu iebildumiem kompānija vēlējās atbildēt uz prasībām un uzsvēra, ka neplāno virzīt projektu bez turpmākas dialoga ar salas iedzīvotājiem.

Atbildot uz The Guardian pieprasījumu, Royal Caribbean sākotnēji paziņoja, ka vides izvērtējums jau sagatavots atbilstoši Vanuatu likumiem un iesniegts varas iestādēm. Uzņēmums arī uzsvēra, ka nākotnes kūrorts tiks izvietots citā salas daļā, tālu no Pasaules mantojuma objekta.

Vēlāk kompānija precizēja, ka dokuments tiek papildināts, ņemot vērā sabiedrisko konsultāciju laikā saņemtos komentārus. Kā skaidroja Royal Caribbean, galīgajā versijā tiks iekļauti papildu pasākumi vides aizsardzībai un atkritumu apsaimniekošanai.

Uzņēmums piebilda, ka turpina kārtot nepieciešamās atļaujas projektam Royal Beach Club Lelepa un sadarbojas ar varas iestādēm, vadoņiem, vides organizācijām un vietējiem iedzīvotājiem, lai saglabātu salas dabisko vidi un aizsargātu Lelepa ekosistēmas.

Kruīza tūrisma vides sekas pēdējos gados rada arvien lielāku satraukumu. Dažas Eiropas ostu pilsētas jau ieviesušas ierobežojumus kruīza kuģiem gaisa piesārņojuma un pārmērīgas tūristu plūsmas dēļ. Tajā pašā laikā tirgus turpina augt: 2025. gadā amerikāņu skaits, kas devās kruīzos, sasniedza rekordu.

Rietumu Sidnejas universitātes (Western Sydney University) ilgtspējīga tūrisma un mantojuma profesors Džozefs Čīrs norādīja, ka šādi projekti īpaši spilgti izgaismo pretrunas, ar kurām saskaras mazās salu valstis: nepieciešamība attīstīt tūrismu, vienlaikus saglabājot dabu un ņemot vērā vietējo kopienu intereses. «Kruīza tūrismu bieži kritizē par tā ietekmi uz vidi, apšaubāmo ekonomisko efektu un par to, kā lielas kompānijas izmanto savu ietekmi mazo salu valstīs. Taču ar pareizu regulējumu šīs pretrunas var mazināt,» sacīja zinātnieks.