Līdz 2030. gadam valsts varētu ietaupīt gandrīz septiņus miljardus kubikmetru dabasgāzes.
Vācijas valdība pieņēma klimata pārmaiņu mazināšanas rīcības programmu (vācu: Klimaschutzprogramm 2026), ko prezentēja federālais vides ministrs Karstens Šnaiders. Programma ietver 67 pasākumus, kuriem jānodrošina papildu CO2 izmešu samazinājums līdz 2030. gadam vairāk nekā par 25 miljoniem tonnu. «Šī programma dos jaunu impulsu klimata aizsardzībai, samazinot mūsu atkarību no dārgā un nedrošā naftas un gāzes importa,» sacīja Šnaiders.
Kopumā līdz 2030. gadam Vācija varētu ietaupīt gandrīz septiņus miljardus kubikmetru dabasgāzes un aptuveni četrus miljardus litru benzīna. Nākamajos iepirkumos plānots aptuveni par 2 000 vairāk vēja turbīnu, nekā bija iepriekš paredzēts. Tāpat tiek uzsākta jauna elektromobiļu iegādes subsīdiju programma, kas aprēķināta aptuveni 800 000 vienībām, un paredzēts papildu atbalsts rūpniecības uzņēmumiem, kas pāriet uz modernām klimata tehnoloģijām.
Turklāt 23 pasākumi vērsti uz mežu, purvu un augsņu atjaunošanu, lai efektīvāk cīnītos ar klimata pārmaiņu sekām. Visu jauno iniciatīvu īstenošanai nākamajos četros gados papildus tiks piešķirti astoņi miljardi eiro.
Pirmajā 2024. gada pusgadā «zaļās» elektroenerģijas īpatsvars Vācijā jau sasniedza 58–61,5%, kas ir vērojumu vēstures maksimums. Pamatu veido sauszemes un jūras vēja enerģētika (vairāk nekā 38% pirmajā ceturksnī 2024. gadā), kam seko saules enerģētika (fotovoltaika) un biomasas izmantošana. Vācijas austrumos un Hamburgā atjaunojamās enerģijas īpatsvars jau aptuveni sedz 75% patēriņa vajadzību.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/CJ1dODB3UtI?si=a2bbf7RoRVVVZYkF" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
