Vašingtona trīc Trampa un Hegseta dusmās: ar ko viņi vēl vēlas norēķināties 0 81

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijā sākušās tīrīšanas. Vakar amatu pameta tieslietu ministre un ģenerālprokurore Pema Bonda. Pēc viņas, kā raksta ASV mediji, var sekot arī daži citi augsta ranga ierēdņi. Liela tīrīšana sākusies arī Pentagonā. Pēc noplūdēm tiek apspriests arī FIB direktora Keša Pateļa, armijas ministra Dena Driskolla un darba ministres Lorijas Čāvesas‑Deremeres aiziešanas variants.

Prezidents neapmierināts

Sākotnēji otrajā prezidentūras termiņā Donalds Tramps nelabprāt atlaida savus galvenos palīgus, bieži rīkojoties vai nu demokrātijas labā, vai nu mediju labā. Tomēr atlūgumi tāpat bija. Piemēram, pēc skandāla par tērzēšanu nešifrētajā ziņojumapmaiņas lietotnē Signal, kurā tika apspriesti uzbrukumi hutijiem un kurā nejauši tika pievienots The Atlantic galvenais redaktors, nacionālās drošības padomnieks Maiks Volcs zaudēja amatu.

Turklāt Tramps atbrīvoja iekšējās drošības ministri Kristi Noemu. Tas notika skandalozo imigrācijas policijas ICE reidu un sadursmju ar protestētājiem Minesotā laikā, kuru laikā gāja bojā divi ASV pilsoņi. Tomēr abi prezidenta atbalstītāji palika valdībā — Noema saņēma īpašā sūtņa amatu iniciatīvā «Amerikas vairogs», bet Volcs kļuva par ASV pastāvīgo pārstāvi ANO.

Administrācijā līdz nesenam laikam pastāvēja neoficiāla vienošanās, ka līdz starpvēlēšanām neviens neatstās savu amatu. Taču karš ar Irānu mainīja politisko situāciju: pilsoņu atbalsts amerikāņu līdera iniciatīvām sāka strauji sarukt.

Viens no avotiem, kas tuvs Baltajam namam, pastāstīja The Atlantic, ka Trampam patika amerikāņu reakcija uz viņa lēmumu atlaist Noemu. Viņš nolēma atkārtot to pašu ar ģenerālprokurori Pemu Bonda; viņas pienākumus pagaidu kārtā pildīs vietnieks Tods Blanšs. Tomēr, atšķirībā no Volca un Noemas, viņa aiziet uz nezināmu «jaunu darbu privātajā sektorā».

Iemesls Bondas kritikai bija viņas vadītās iestādes darbība saistībā ar «Epšteina lietu». Pirms dažiem mēnešiem ģenerālprokurore paziņoja, ka viņas galdā esot uzņēmēja, apsūdzēta nepilngadīgo seksuālajā tirdzniecībā, «klientu saraksts». Vēlāk viņa ātri paskaidroja, ka to teikusi pārspīlēti un patiesībā nekādu saraksta nav.

Tomēr datņu publiskošana neapmierināja ne medijus, ne sabiedrību. Turklāt dokumentus nepublicēja savlaicīgi. Arī no arhīviem izdzēsa dažas datnes, kas ļautu noteikt Epšteina upuru identitātes. Bondas emocionālā uzstāšanās Kongresā tikai pasliktināja situāciju. Ja viņa paliktu blakus Trampam, viņa kļūtu par pārāk toksisku aktīvu viņam — prezidentam nācās steidzami no viņas atbrīvoties.

Kā ASV mediji ziņo, Tramps bija neapmierināts arī ar to, ka Bonda, lai gan demonstrēja lojalitāti prezidentam, kā ministre nepietiekami aktīvi centās panākt viņa oponentu kriminālatbildību.

Pentagonā — savas tīrīšanas

Tikmēr Pentagona vadītājs Pits Hegsets pieprasīja ASV armijas štāba priekšnieka ģenerāļa Rendija Džordža nekavējošu atkāpšanos. Aizsardzības ministrijā paziņoja, ka ir pateicīgi viņam par dienestu, taču «ir pienācis laiks jaunai armijas vadībai». Šajā amatā grib redzēt kādu, kas «īstenos prezidenta Trampa vīziju», sacīja kara ministrs.

Džordžu 2023. gadā iecēla iepriekšējais ASV prezidents Džozefs Baidens, un viņa kandidatūru apstiprināja Senāts. Parasti armijas štāba priekšnieku maina reizi četros gados, taču šoreiz ASV varas iestādes neatlika līdz viņa pilnvaru termiņa beigām.

Turklāt Hegsets bloķēja paaugstināšanu divām sieviešu virsniecēm un diviem afroamerikāņiem, kuriem bija plānots piešķirt ģenerāļa pakāpes. No paaugstināšanas sarakstiem viņš izņēma pulkvedi Deivu Batleru, kurš strādāja bijušā Apvienoto štābu priekšnieku komitejas vadītāja Marka Millija pakļautībā — Donalds Tramps apsūdzēja viņu nodevībā un aicināja piemērot nāvessodu.

Savukārt pirmajos darba mēnešos Hegsets atbrīvoja no amata Apvienoto štābu priekšnieku komitejas vadītāju, ģenerāli Čārlzu Braunu, Jūras spēku un Krasta apsardzes komandieres Lizu Franketti un Lindu Fēganu, kā arī ģenerāli Dženiferu Šortu, Jūras rezervju priekšnieci Nensi Lakoru un viceadmirāli Šošanu Čatfīldu.

Papildus tam Pentagona šefs uzsāka plašu reformu virsnieku atlases sistēmā, kas attiecas uz paaugstinājumiem un iecelšanu vadības amatos, aicinot izbeigt programmu, kas nodrošina visiem virsniekiem neatkarīgi no rases vai dzimuma vienādas iespējas pretendēt uz augstākajiem amatiem.

Gara saraksts

Kā ziņo ASV mediji, nākamais rindā, kas varētu atstāt Trampa administrāciju, var būt FIB direktors Kešs Patels. Tāpat «notiek aktīvas diskusijas» par iespējamu armijas ministra Dena Driskolla, kura tuvs līdzgaitnieks ir viceprezidents Džejs Dī Venss, un darba ministres Lorijas Čāvesas‑Deremeres aiziešanu.

Tiek precizēts, ka pats ASV prezidents vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu par iespējamiem atbrīvojumiem.

Tomēr daži Trampa atbalstītāji paši sākuši novērsties no viņa. Par atkāpšanos jau iepriekš paziņoja ASV Nacionālā pretterorisma centra direktors Džo Kents, viņa protežē bija Nacionālās izlūkošanas biroja vadītāja Tulsi Gabarda. Viņš paziņoja, ka nevar atbalstīt turpināto konfliktu ar Irānu.

Pēc amatpersonas domām Vašingtons tika ievelts šajā karā dezinformācijas dēļ, un viņš nosauca Izraēlas ietekmi uz ASV politiku par «lāča pakalpojumu», jo tās dati vienkārši neatbilst realitātei.

Arī attiecībā uz pašu Tulsi Gabardu nav viss tik viennozīmīgi. Nesen parādījās ziņas, ka ASV prezidents it kā apsver viņas iespējamo atbrīvošanu no valsts izlūkošanas direktores amata pēc tam, kad viņa nenosodīja Kentu, kurš bija atkāpies.