Kāpēc Brisele un Vašingtona sacenšas par mazo Slovēniju 0 134

Valdošā partija Slovēnijā uzvarēja parlamenta vēlēšanās ar minimālu pārsvaru — mazāk nekā 1 %. Priekšvēlēšanu kampaņu pavadīja skandāli un savstarpējas apsūdzības par ārēju iejaukšanos. Kāpēc Brisele pievērsās tik lielai uzmanībai šai nelielajai Balkānu valstij un kādu lomu šajā stāstā spēlēja ASV un Ungārija?

Slovēnijas premjera Roberta Goloba partija uzvarēja vēlēšanās uz parlamenta apakšpalātu. Pārsvars pār galveno pretinieku — opozīcijas Slovēnijas Demokrātisko partiju (SDS) Janezu Janšu — izrādījās minimāls: 28,6 % pret 28,1 %. Kā rezultātā liberālā kustība «Svoboda» iegūs 29 mandātus, bet demokrātiem būs 27.

Parlamentā iekļuva arī labējcentristu bloks, kas sastāv no partijas «Jaunā Slovēnija — Kristīgie demokrāti», Slovēnijas Tautas partijas un partijas Fokus (9,3 %), partija «Demokrāti» — bijušā SDS biedra un ārlietu ministra Anže Logara (6,7 %) — un euroskeptiskā partija Resnica («Patiesība», 5,6 %). Saskaņā ar konstitūciju divas vietas rezervētas Itālijas un Ungārijas minoritāšu pārstāvjiem.

Lai izveidotu koalīciju, nepieciešams nodrošināt vismaz 46 parlamentāriešu atbalstu. Golobs jau paziņojis, ka to būs grūti izveidot.

Pašu kampaņu apgaismoja liels skandāls. Kā vēstīja The Economist, dažas dienas pirms balsošanas tīmeklī tika publicēti sarunu ieraksti ar vairākām personām, kas saistītas ar valdošo kreis‑liberālo koalīciju, tostarp ar bijušu ministru. Sarunās viņi stāstīja par savām politiskajām saitēm un veidiem, kā ietekmēt lēmumu pieņemšanu valdībā.

Premjers Golobs notika par plaša mēroga ārēju iejaukšanos. Slovēnijas izlūkdienests atbalstīja politiķi, apliecinot, ka pasūtītājs bija opozīcija (SDS), bet izpildītājs — Izraēlas privāta izlūkošanas kompānija Black Cube («Melnais kubs»). Partijā apsūdzības noliedza.

Priekšvēlēšanu aptaujas arī bija pretrunīgas. Pēdējā, kas veikta neilgi pirms balsošanas, rādīja, ka opozīcijas SDS vadīja ar nelielu pārsvaru pār «Svoboda» — 23,9 % pret 20,1 %. Tajā pašā laikā gandrīz 9 % aptaujāto vēl nebija izlēmuši par savu izvēli.

Izvēle bija sarežģīta arī tāpēc, ka starp galvenajiem favorītiem pastāvēja būtiskas atšķirības. Roberts Golobs amatā nostiprinājies kā politiķis, orientēts uz Briseli. Viņš nosauca Janezu Janšu par «Viktora Orbana tuvāko sabiedroto, kādu šis jebkad varētu iegūt». Savukārt Janša neslēpa simpātijas pret Donalda Trampa politiku.

Vēl viena atšķirība bija nostāja attiecībā uz Tuvo Austrumu. Esošais premjers un viņa valdība agrāk atzina Palestīnu, savukārt demokrāts atbalstīja Benjaminu Netanjahu. Turklāt Janša, vēl būdams premjers 2022. gadā, izcēlās ar atbalstu Ukrainai un aicinājumiem dot tai ES dalības perspektīvu.

Tomēr, kā norāda eksperti, pēdējā laikā Janša sācis uzstāties no euroskeptiķu pozīcijām, kas piesaistīja Briseles lielāku uzmanību. Pretstrīdīgā spēku dalījuma situācija Slovēnijā lika ES vadībai šaubīties par savām spējām noturēt šo nelielo valsti savas ietekmes orbītā.

Savā loma bija arī vispārējam antagonismam starp Eiropu un Ameriku, kas turpina saasināties saistībā ar Donalda Trampa politiku pret ES. Šajā kontekstā Briselei bija ārkārtīgi svarīgi nepieļaut, ka Balkānos uzvar kandidāts, kurš asociējas ar ASV prezidentu.

iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/mgRHBEYSA5I?si=f9M65Y6h1rgY-iVx" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen>