Brisele izskata trīs galvenos paplašināšanās politikas scenārijus.
Priekšlikums Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča un Albānijas premjera Edi Ramas paātrināt Balkānu valstu integrāciju vienotajā tirgū un Šengenas zonā saņēma piesardzīgu reakciju Briselē. Abu valstu līderi izteica iniciatīvu, saskaņā ar kuru kandidātvalstis jau tagad varētu iegūt piekļuvi ES ekonomiskajiem ieguvumiem un brīvībai pārvietoties, brīvprātīgi atsakoties no veta tiesībām, lai neapgrūtinātu visu Eiropu skarošo lēmumu pieņemšanas procesu.
Tomēr EK paplašināšanās komisāre Marta Kos intervijā izdevumam Politico pauda skepsi par iespēju īstenot tādu «paātrinātu» procedūru. Viņas skatījumā Vučiča un Ramas iniciatīva nenovērtē to reformu sarežģītību, kas nepieciešamas Šengenas telpā iekļūšanai un integrācijai kopējā ekonomiskajā sistēmā. Kos uzsvēra, ka šie procesi prasa to pašu stingro nosacījumu izpildi, kas attiecas uz pilnvērtīgu dalību ES.
Pašlaik EK izskata trīs galvenos paplašināšanās politikas scenārijus: pašreizējās kārtības saglabāšana, «pakāpeniska» integrācija, piedaloties atsevišķās programmās, vai «fāžu» modelis, kas paredz ātru iestāšanos ar turpmāku reformu pabeigšanu. Pēdējais variants, pēc Kos teiktā, ES valstīs faktiski jau tika noraidīts kā pārmērīgi radikāls.
Situāciju sarežģī tas, ka, lai uzņemtu jaunus dalībniekus, pašai Eiropas Savienībai jāreformē iekšējās darbības noteikumi. Kamēr Serbijas un Albānijas līderi cenšas mazināt Parīzes un Berlīnes bažas, piedāvājot mehānismu bez veta tiesībām, Brisele uzsver institucionālās gatavības prioritāti un stingru atbilstību tehniskajiem standartiem, izslēdzot politiskus kompromisus integrācijas jautājumos.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/MOkVbONH__4?si=4jS8Jnhez4Dhug3s" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
