Mums priekšā ir kopējās valodas sabrukums.
Haidi Raihinnek daudzējādā ziņā veicināja negaidītu Kreisās partijas popularitātes pieaugumu Vācijā. Pēc harizmātiskās Sāras Vāgenknehtas un viņas apkārtnes aiziešanas partija šķita klibojoša pīle, ko aprīs politiskas lapsas. Pagājušajā gadā tomēr partija atguva elpu un ieguva atbalsta procentus. Bez Haidi tas, visticamāk, nebūtu noticis. Taču vai uz ilgu laiku? Un kas varētu galīgi sašķelt divu plūsmu Die Linke, dzīvotspējīgo VDR SED mantinieku? Iemesls — «ebreju jautājums». Vai «palestīniešu» — kā nu labāk patīk.
Konflikts atkal uzliesmoja dēļ pretrunīgi vērtētā reģionālā partijas lēmuma (Lejas Saksonija). Tur skarbi kritizēja «mūsdienu cionismu», apsūdzēja Izraēlu «ģenocīdā» un «apartheidā». Tas paredzami izraisīja ne tikai kritiku no citām partijām un sabiedrības apsūdzības antisemītismā, bet arī skandālu paša partijas iekšienē.
Situācija neatrisināma?
Šis ir stāsts par neiespējamību ieņemt «centrālo» pozīciju, uz kuras cenšas palikt Raihinnek. Politķe nonākusi zonā, kur valoda pārstāj darboties.
Konflikts Tuvajos Austrumos — tādā, kāds tas ir šobrīd — ir uzbūvēts tā, ka jebkurš izteikums tūlīt pat tiek radikalizēts. Jebkura precizēšana tiek uztverta kā atkāpe. Jebkura piezīme — kā vājums.
Un šajā telpā Raihinnek mēģina runāt «komplicēti». Viņa runā par Izraēlas tiesībām pastāvēt, par antisemītisma nepieļaujamību, par palestīniešu ciešanām, par nepieciešamību atšķirt valsti no valdības. Tātad cenšas situāciju sistematizēt. Tradicionālajā politiskās uzvedības modelī tas būtu uzskatāms par mērenu pozīciju.
Taču problēma ir tā, ka «normālās situācijas» vairs nav. Mums priekšā nav vienkārši iekšpartijas konflikts Die Linke. Mums priekšā ir kopējās valodas sabrukums. Un tas ir plašāks fenomens, kaut šķiet, ka Kreisi ir īpaši ievainojami tā aktīvisma loģikai, kas pēdējā laikā pulcēja nemierīgās vācu sirdis zem sava karoga.
Daļa diskusijas dalībnieku runā morālas apsūdzības valodā. Citi — vēsturiskās vainas valodā. Trešie — cilvēktiesību valodā. Un šīs valodas vairs nav iespējams pārtulkot viena otrā. Šajā ziņā Raihinnek figūra izskatās vecmodīgi nolemta. Viņa cenšas noturēt telpu starp pozīcijām — bet šī telpa izzūd. Politika, kurā iespējams «gan — gan», tiek aizstāta ar politiku, kur nepieciešams «vai — vai». Vai nu tu esi «par Izraēlu». Vai nu tu esi «par Palestīnu». Jebkura trešā pozīcija tiek uztverta kā slēpta pirmā vai otrā. Mērenība, kas agrāk tika uzskatīta par politiskās brieduma pazīmi, šodien uztverama kā atbildības novākšanās. Sarežģītība — kā neskaidrības trūkums. Piesardzība — kā vājums.
Rezultātā politiķe, kas mēģina runāt piesardzīgi, nonāk sliktākā situācijā nekā tas, kurš runā radikāli. Jo radikālā pozīcija ir saprotama. Savukārt mērenā — aizdomīga. Ebreju–palestīniešu tēma ir tikai viens izteiciens, kas Vācijā it īpaši sakarst kreisajā flangā. Šķiet, tāda ir Eiropas politikas stāvokļa vispārējā daba. Tā tieši tā reaģē uz izaicinājumiem no austrumiem un rietumiem. Iespējams, tas ir neizbēgami — vai mēs to nezinām arī no sevis, no kaislību uzliesmojuma krievvalodīgajā Facebook? Tur sapulcējās pārsvarā Putina režīma pretinieki, taču cik ļoti atšķirīgi tie ir motivēti!
Moralitātes konflikti kļūst tik intensīvi, ka vairs nepieļauj starpniecību. Un tad izzūd pati politikas kā līdzsvara mākslas iespēja. Paliek tikai nometņu artikulācija.
Raihinnek ir pārejas laika figūra. Politķe vecā tipa jaunā vidē. Cilvēks, kas vēl cenšas runāt par atšķirībām pasaulē, kur atšķirības vairs netiek pieņemtas. Un, iespējams, tieši tāpēc viņa šķiet ievainojama.
Jo ievainojams mūsdienās nav tas, kurš izsaka ekstremitāti, bet tas, kurš cenšas to izvairīties. Raihinnek stāv uz ledus gabala, bet tas kūst. Un viņa nav vienīgā, starp citu. Tas vairs nav «ebreju jautājums» kā tāds. Tā ir globāla sacietēšana — ko gan jūs vēlējāties?
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/I1k4c74U7No?si=nhxfYm5SNot1rIRJ" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
