Pēc apkalpes evakuācijas no bezpilota lidaparāta uzbrukumā cietušā gāzkuģa «Arctic Metagaz» kuģis dreifē Vidusjūrā. Itālija, Francija un vēl septiņas valstis nosūtījušas Eiropas Komisijai brīdinājumu par iespējamu vides katastrofu.
Itālija, Francija un vēl septiņas valstis nosūtījušas Eiropas Komisijai vēstuli ar brīdinājumu, ka Vidusjūrā bez apkalpes dreifējošais gāzkuģis «Arctic Metagaz» var radīt nopietnus draudus videi un jūras drošībai, vienlaikus aicinot rīkoties operatīvi. Par to pirmdienas, 16. marta, vakarā ziņo aģentūra «Reuters».
«Kuģa bēdīgais stāvoklis kopā ar tā kravas specifiku rada tiešus un nopietnus draudus lielas vides katastrofas izraisīšanai pašā Eiropas Savienības jūras akvatorijas sirdī,» citē aģentūra minēto dokumentu.
Tajā pašā dienā arī Krievija aicināja rīkoties, lai novērstu vides katastrofu, ko varētu izraisīt Vidusjūrā dreifējošais gāzkuģis «Arctic Metagaz».
«Starptautisko tiesību normas, kas piemērojamas šai situācijai, paredz piekrastes valstu (tā saukto skarto valstu) atbildību par dreifējoša kuģa situācijas noregulēšanu un vides katastrofas novēršanu. Turpmākā kuģa īpašnieka un Krievijas kā karoga valsts iesaistīšanās procesā būs atkarīga no konkrētajiem apstākļiem,» teikts Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālās pārstāves Marijas Zaharovas paziņojumā, kas publicēts ministrijas vietnē.
Uzbrukums gāzkuģim «Arktik Metagaz»
Saskaņā ar Krievijas Satiksmes ministrijas datiem 3. martā kuģis «Arctic Metagaz», kas devās no Murmanskas «ar kravu, kas noformēta saskaņā ar visiem starptautiskajiem noteikumiem», tika pakļauts uzbrukumam Maltas teritoriālo ūdeņu tiešā tuvumā.
Ministrijas «Telegram» kanālā publicētajā paziņojumā apgalvots, ka uzbrukumu veica no Lībijas krasta izšautas ukraiņu bezapkalpes ātrlaivas.
«Pateicoties Maltas un Krievijas glābšanas dienestu koordinētajām darbībām, visi 30 apkalpes locekļi — Krievijas pilsoņi — tika izglābti,» teikts paziņojumā.
Bojājumi gāzkuģim «Arktik Metagaz»
Kā izriet no Krievijas Ārlietu ministrijas 16. marta preses relīzes, brīdī, kad apkalpe pameta kuģi, bunkura tvertnēs palika kurināmais — 450 tonnas smagās degvielas un 250 tonnas dīzeļdegvielas —, kā arī ievērojams daudzums dabasgāzes. Pašlaik kuģis brīvi dreifē Vidusjūrā, tam ir nopietni bojājumi, un uz tā novērojami lokāli ugunsgrēka perēkļi.
Pēc Krievijas puses datiem kuģa īpašnieks seko tankkuģa atrašanās vietai, un pilnvarotās Krievijas iestādes uztur kontaktu ar kuģa īpašnieku un ārvalstu kompetentajām institūcijām.
Tikmēr Maltas varas iestādes vairākas dienas brīdinājušas, ka dreifējošais gāzkuģis var apdraudēt citus kuģus. Kā ziņo Itālijas ziņu aģentūra «ANSA», gāzkuģa tuvumā atrodas Itālijas jūras spēku kuģi — vilcējs un speciāls kuģis ar iekārtām vides piesārņojuma likvidēšanai. Itālijas valdība rūpīgi seko situācijas attīstībai.
Par gāzkuģi «Arctic Metagaz»
Kuģis «Arctic Metagaz» ir viens no aptuveni desmit gāzkuģiem, ko izmanto sankciju skartās sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) transportēšanai no Krievijas termināļa «Arctic SDG-2» uz Beihajas ostu Ķīnas dienvidu krastā. Kopš 2024. gada kuģis ir iekļauts ASV un Apvienotās Karalistes sankciju sarakstos, kas ieviesti saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu. ES to uzskata par daļu no tā sauktās Krievijas «ēnu flotes».
