Vācijas eksperts: Bundesvēra infrastruktūra Lietuvā atpaliek 0 67

Karlo Masala – publicists, Minhenes Bundesvēra universitātes profesors, viens no atpazīstamākajiem Vācijas drošības politikas ekspertiem. Grāmatas «Ja Krievija uzvarēs. Scenārijs» autors stāstīja Deutsche Welle par kara sekām Irānā attiecībā uz Ukrainu un par draudiem NATO Eiropā.

DW: -ASV un Izraēla vada karu pret Irānu, un tas piesaista amerikāņu bruņotos spēkus. Vai tā nav būtībā tā pati ideja, ko jūs aprakstāt grāmatā, tikai jūsu scenārijā — Ķīnas "novēršanās manevrs" Klusajā okeānā un Krievijas operācija Eiropā? Vai varbūt tagad Krievijai ir izdevīgs brīdis, lai pārbaudītu NATO?

Karlo Masala: -Es neticu, ka Krievija pašlaik spēj darboties divos frontēs. Pašlaik tai drīzāk ir izdevīgs brīdis, lai sasniegtu savus mērķus Ukrainā. Pēc tam viņi sev dos mazliet vairāk laika, lai paveiktu pārējo. Jo pašlaik NATO situācija ir tāda, ka amerikāņi skaidri norādījuši, ka vairs nebūs galvenais garantētājs attiecībā uz parastajiem bruņojumiem Eiropā. Tā tam jābūt eiropiešu atbildībai. Tādējādi daļa no Krievijas mērķiem attiecībā uz NATO sašķelšanu ir sasniegta, jo ASV samazina savu aktīvo lomu Eiropas aizsardzībā. Un tas, protams, palielina iespējamību, ka Krievija īstenos militāru provokāciju un pārbaudījumu, lai noskaidrotu alianse apņēmību. Šobrīd es to uzskatu par samērā maz ticamu, lai gan pilnībā to neizslēdzu.

Tieši tāpēc karš ar Irānu ir slikta ziņa ne tikai Ukrainai, bet arī Eiropai hibrīdkara kontekstā. Krievija pēdējos astoņos mēnešos zaudējusi lielu daļu sava globālā ietekmes lauka: Venecuēlu, Sīriju un nu arī Irānu. Neatkarīgi no konflikta iznākuma Irāna novājinās un līdz ar to vairs nespēlēs tik nozīmīgu lomu Krievijas labā kā agrāk. Un tagad Krievijai, galu galā, palicis tikai viens spēles lauks, ja tā var teikt. Tas ir Eiropas spēles lauks. No Krievijas skatpunkta tas ir visnozīmīgākais. Krievija, iespējams, var kļūt vēl agresīvāka šajā pēdējā, vissvarīgākajā spēles laukā.

- Savā grāmatā jūs aprakstījāt scenāriju, kurā Krievija okupē daļu NATO teritorijas — Igauniju. 2025. gadā Krievija nosūtīja uz Poliju apmēram 20 bezpilota lidaparātus, un tos pirmoreiz notrieca NATO iznīcinātāji. Kāpēc gan Krievija tagad neizsūtītu 100 vai 200 bezpilota lidaparātu uz dažādām valstīm, un tad NATO ar to netiktu galā?

• Jā, NATO ar to netiktu galā, bet tas tomēr nebūtu NATO līguma 5. panta piemērošanas gadījums. Tā tam ir būtība. Bruņots uzbrukums ir jāveic nepārtraukti. Tātad, ja Krievija septiņas dienas pēc kārtas Polijā uzbruktu ar 100 bezpilota lidaparātiem, tad būtu jāpielieto 5. pants. Taču tā sauktā "mērķtiecīgās ietekmes" politika, ko īsteno Krievija — bezpilota lidaparāti Polijā, iznīcinātāji Igaunijā, diver­sijas, spiegošana citur — nav situācija, kas pakļautos 5. pantam. Un tieši tāpēc tas atšķiras no scenārija, ko aprakstīju grāmatā. Var būt arī Kremļa aprēķins, it īpaši ņemot vērā gaisa telpas pārkāpumus ar iznīcinātājiem, ka NATO pieņems lēmumu notriekt vienu no šiem lidaparātiem. Krievija to varētu pasludināt par provokāciju un atbildēt ar savām darbībām.

- 2025. gada decembrī jūsu Bundesvēra universitātē tika rīkota militārā spēle, kas imitēja Krievijas uzbrukumu Lietuvai, kur dislocējas vācu tanku brigāde. Rezultāts: "krievu komanda" gūtu ātru uzvaru, daļēji tāpēc, ka "vācu komanda" izrādīja neskaidrību. Tas nav pārsteidzoši. Vācija tiek uzskatīta par politiski neizlēmīgu un militāri vāju, pat NATO ietvaros. Vai tas mainās vai paliek pa vecam?

• Militārajā ziņā mēs esam uz stiprināšanās ceļa un speram nepieciešamos soļus. Būtība ir tā, ka politiski mēs joprojām esam ļoti atturīgi. Un jā, es neizslēgtu, ka Vācija būs viena no tām valstīm, kas ļoti nelabprāt pieteiksies 5. panta piemērošanai. Tātad situācija ir tāda: politiskā nelēmīgums saglabāsies, jā, kamēr militārā vājuma vietā nāk spēks.

- Lietuvas Bundesvēra tanku brigādei jābūt gatavai izvietot 2027. gadā. Pašlaik dzirdam par grūtībām komplektēšanā, brīvprātīgo nepietiek. Kāpēc tā?

• Tāpēc, ka visa infrastruktūra Lietuvā vēl nav gatava. Ideja paredz, ka cilvēki tur tiks izvietoti uz trim gadiem, ja es pareizi saprotu. Un, protams, tiek pieņemts, ka viņi vedīs līdzi savas ģimenes. Taču infrastruktūra ģimenēm, it īpaši, vēl nav izveidota. Tieši tas liedz cilvēkiem doties uz Lietuvu. Līdz šim nebija skaidrs, kā viss tiks organizēts tiem, kas dodas uz Lietuvu vieni, kā tiks organizēti reisi atpakaļ pie ģimenēm. Šie jautājumi tiek risināti tikai tagad. Tāpēc visa situācija bija neskaidra. Un es domāju, ka tas veicināja neskaidrību. Otrs moments, un to vienkārši jāpasaka, ir tas, ka armija darbojas pēc pavēles un pakļautības principa. No paša sākuma man nebija saprotams, kāpēc viņi vienkārši neizvietoja tur karaspēku.

- Lietuvas brigādei arī jābūt aizsargātai pret bezpilota lidaparātiem. Šajās dienās tiek veiktas pasūtījumu procedūras. Vai aizsardzība pret bezpilota lidaparātiem ir NATO lielākā vājība Austrumeiropā?

• Es teiktu, ka pretgaisa aizsardzība un pretbezpilota līdzekļi ir lielākā vājība, jā. Mēs redzam problēmas, esam saņēmuši ziņojumus, un es domāju, ka tie ir ticami. Bija ziņa, ka, šķiet, 2025. gadā Igaunijā uzaicināja Ukrainas bezpilota operatoru vienību pārbaudīt, cik labi reaģē NATO spēki. Un šī salīdzinoši maza ukraiņu vienība, cik man atcerēties, dažu stundu laikā pilnībā izslēdza divus bataljonus. Un tas parāda, cik vāji mēs esam šajā jomā.

- Bundesvērs tagad aicina uz Vāciju ukraiņu instruktorus. Plānots, ka viņi tiks iesaistīti artilērijas, inženierijas, tanku operāciju un bezpilota lidaparātu izvietošanas jomā. Kāpēc tikai tagad, pēc četrām pilna mēroga Krievijas kara pret Ukrainu gadiem?

• Labi jautājums. Es domāju, ka ilgi cilvēki negribēja atzīt, ka valsts, kurai nepieciešama militāra palīdzība pašsardzībai, izrādījās spējīga labāk sevi aizstāvēt nekā visas NATO armijas kopā, kas šos paņēmienus īstenoja galvenokārt tikai teorētiski. Es domāju, ka beidzot ir skaidrs, ka Ukrainas bruņotie spēki ir izgājuši uguns pārbaudi kaujās, tādēļ zina, kur atrodas vājās vietas, ko mēs atklājam tikai teorētiskajos vingrinājumos, bet ko nevaram pamanīt, jo nepieredzam reālās apstākļos.

- Ko Bundesvēram varētu vai vajadzētu mācīties no Ukrainas?

• Es uzskatu, ka svarīgākais, ko Bundesvēram jāiemācās no Ukrainas, ir tas, kā integrēt tehnoloģiskās inovācijas zemākajās līmeņa vadības pakāpēs. Mums joprojām ir ļoti hierarhiska augšupejoša struktūra. Un šobrīd ir grūti iedomāties, ka mēs nodotu, piemēram, rotai pilnvaras pieņemt lēmumus par tehnoloģiskajām inovācijām. Es domāju, ka mums tas jāiemācās no Ukrainas — deleģēt atbildību vēl zemāk, jo tieši tur zina, kas nepieciešams un kas nav. Ļaut zemākā līmeņa cilvēkiem eksperimentēt ar bezpilota lidaparātiem; ja viņi konstatē, ka lidaparāts nedarbojas kā paredzēts, bet, rīkojoties citādi, tas kļūst efektīvāks. Nekas no tā neatbilst mūsų kultūrai. Un es domāju, ka tieši to mēs varam mācīties no Ukrainas.