Kazahstānā svētdien notiek referendums par valsts jauno konstitūciju, kas ievērojami paplašinās prezidenta pilnvaras.
Jaunajā projektā konstitūcija ir mainīta par vairāk nekā 80%, un grozījumi skar 77 pantus. Prezidents Kasims Žomarts Tokajevs paziņojis, ka šo izmaiņu mērķis ir pāriet no "superprezidentālas" valsts pārvaldes formas uz prezidentālu republiku ar "uzticamu un ietekmīgu parlamentu".
Viens no galvenajiem punktiem ir parlamenta pārveidošana no divpalātu par vienpalātas parlamentu. Tajā būs 145 deputāti, kurus ievēlēs uz pieciem gadiem pēc proporcionālās sistēmas, t. i., pēc partiju sarakstiem. Pašreizējā konstitūcijā paredzēts, ka apakšpalāta tiek ievēlēta pēc jauktas sistēmas - vēlēšanās piedalās gan partijas, gan neatkarīgie kandidāti.
Valdība apgalvo, ka jauninājumi var uzlabot pārstāvniecības sistēmu un deputātu kvalifikāciju. Kritiķi uzsver, ka partijām nepiederošie politiķi nevarēs kandidēt parlamenta vēlēšanās un ka opozīcijas organizācijas jau gadiem ilgi nevar iegūt partijas reģistrāciju Tieslietu ministrijā.
Jaunā konstitūcija pilnvaros prezidentu vienpersoniski, bez parlamenta līdzdalības, iecelt ģenerālprokuroru, Konstitucionālās un Augstākās tiesas, Nacionālās bankas un Nacionālās drošības komitejas vadītāju, lai gan tagad šo amatpersonu iecelšanai nepieciešama Senāta piekrišana.
Ar projektu tiek izveidota arī viceprezidenta institūcija. Viceprezidentu iecels prezidents ar parlamenta piekrišanu. Prezidenta pirmstermiņa atkāpšanās vai nāves gadījumā viceprezidents kļūst par prezidenta pienākumu izpildītāju.
Saskaņā ar jauno konstitūciju prezidentam būs tiesības atlaist parlamentu, ja parlaments pēc diviem mēģinājumiem neapstiprina prezidenta izvirzītos kandidātus viceprezidenta, premjerministra vai parlamenta priekšsēdētāja amatiem.
Pašreizējā konstitūcijā Kazahstānas ratificētajiem starptautiskajiem līgumiem ir augstāks spēks nekā valsts tiesību aktiem. Projektā šāda prioritāte nav noteikta.
Izmaiņas veiktas arī sadaļā "Cilvēks un pilsonis", kas pārdēvēta par "Pamattiesības, brīvības un pienākumi". Projektā laulība definēta kā "brīvprātīga un vienlīdzīga vīrieša un sievietes savienība, ko valsts reģistrē saskaņā ar likumu". Cilvēktiesību aktīvisti norāda, ka tas izslēdz alternatīvas savienības un atspoguļo tendenci ierobežot seksuālo minoritāšu tiesības.
Projekts paplašina tiesību uz miermīlīgu pulcēšanos ierobežojumus - šo tiesību īstenošanu cita starpā var ierobežot ar mērķi aizsargāt "sabiedrības morāli".
Vārda brīvība un informācijas izplatīšanas brīvība saskaņā ar projektu "nedrīkst aizskart citu personu godu un cieņu, pilsoņu veselību un sabiedrības tikumību vai pārkāpt sabiedrisko kārtību".
Balsstiesības ir vairāk nekā 12 miljoniem Kazahstānas pilsoņu.
