55% Vācijas iedzīvotāju uzskata, ka izdevumi par bērniem ir nepanesami 0 114

Jauna reprezentatīva aptauja, ko veica pētniecības institūts Insa, parādīja, ka daudziem Vācijas iedzīvotājiem bērna piedzimšana pārvēršas par nopietnu finanšu risku. Vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka ģimenes uzturēšana kļuvusi dārga, izdevumi par bērniem ir pārāk lieli. Turklāt daudzi raksturo situāciju kā satraucošu un redz tajā kopējo ekonomisko problēmu atspulgu.

Rezultātā 55% piekrita apgalvojumam, ka bērni Vācijā kļuvuši «gandrīz nepieļaujama greznība». Savukārt 34% pauda pretēju viedokli, bet 11% nevarēja atbildēt.

Izdevumu pieaugums kļūst par galveno problēmu

Grūtības, kas saistītas ar augstām dzīves izmaksām, satrauc lielāko daļu aptaujāto. 81% respondentu norādīja galvenos iemeslus — pieaugošās izmaksas par īri, pārtiku un enerģiju. 59% uzskata, ka nodokļi un obligātās sociālās iemaksas rada papildu finansiālo slogu.

Gandrīz katrs otrais norādīja, ka valsts maksājumi — tādi kā Kindergeld (mēneša pabalsts par bērniem) un Elterngeld (atbalsts bērna aprūpes laikā) — ir nepietiekami un neatspoguļo reālos izdevumus.

Turklāt 40% atzīmēja, ka ienākumu samazināšanās sakarā ar Elternzeit (bērna kopšanas atvaļinājumu) vai darbu Teilzeit (nepilnu darba laiku) traucē viņiem plānot ģimenes paplašināšanu.

Trūkst vietu bērnudārzos, it īpaši rietumos

Vēl viena būtiska problēma ir vietu trūkums bērnudārzos. Tā, 58% respondentu atzina, ka viņiem ir grūti atrast piemērotu Kita vai Betreuung (bērnudārzus, bērnu aprūpes vietas). Šī situācija īpaši akūti izpaužas Vācijas rietumu reģionos. Izdevums Bild am Sonntag ziņo, ka pēc Vācijas Ekonomikas institūta (Institut der deutschen Wirtschaft, IW) analītiķu vērtējuma rietumos valstī trūkst aptuveni 300 000 vietu bērniem, kas jaunāki par 3 gadiem.

Tikmēr austrumu zemēs vērojama pretēja tendence: demogrāfiskās dzimstības samazināšanās dēļ daži bērnudārzi lauku apvidos tiek slēgti.

Milenieši skeptiskāki nekā pārējie

Starp aptaujātajiem īpaši kritiska ir 30–49 gadu vecuma grupa, ziņo berliner-zeitung.de. Insa direktors Hermans Binkerts sacīja, ka vairāk nekā 60% šīs vecuma grupas pārstāvju uzskata, ka izdevumi par bērniem ir pārāk lieli. Daudzi tieši tagad nonāk dzīves posmā, kad parasti veido ģimenes, tāpēc viņu viedoklim ir īpaša nozīme.

Turklāt dzimstības kritums, kas fiksēts pēdējos gados, pastiprina politiķu satraukumu. Dzimstības līmenis jau ir noslīdējis līdz 1990. gadu vidus rādītājiem, un aptaujas rezultātus uztver kā nopietnu signālu valdībai.

Demogrāfiskie izaicinājumi kļūst arvien acīmredzamāki

Eksperti uzskata, ka negatīva attieksme pret finansiālajiem izdevumiem var ietekmēt valsts demogrāfiju. Dzimstības kritums var turpināties, ja valsts nepastiprinās ģimenes atbalsta sistēmu. Ģimenes politikas atjaunošanas jautājums kļūst arvien aktuālāks.