Kreisā politika zaudēja.
Vadošie Vācijas socioloģiskie institūti — Forsa, Infratest dimap, Insa un citi — regulāri veic tā saukto «Sonntagsfrage». Jaunākais partiju reitings rāda straujas pārmaiņas vēlētāju izvēlēs 2026. gadā. Izskaidrojam, kas tieši mainījies.
Respondentiem jautā, par kuru partiju viņi balsotu, ja Bundestāga vēlēšanas notiktu nākamajā svētdienā. Balstoties uz šiem datiem, Redaktions Netzwerk Deutschland (RND) ikdienā aprēķina vidējo rādītāju pēc pēdējām desmit aptaujām.
Stāvoklī 2026. gada 21. februārī šis vidējais reitings izskatās šādi: Union — 25,5%, AfD — 25,0%, SPD — 15,4%, «Zaļie» — 11,7%, Die Linke — 10,2%, BSW — 3,6%, FDP — 3,2%.
Forsa 17. februāra datos rādījumi ir tuvi: Union — 26%, AfD — 25%, SPD — 14%, «Zaļie» — 12%, Die Linke — 10%, FDP un BSW — pa 3%.
BSW (Saras Vagenknehtes savienība) palika burtiski solī no iekļūšanas Bundestāgā: 4,98% — nedaudz zem nepieciešamā piecu procentu sliekšņa. FDP arī nepārvarēja šo robežu, iegūstot 4,3%. Abām partijām tas bija nopietns trieciens.
Šodien situācija ievērojami atšķiras. Galvenā izmaiņa — plaisas samazināšanās starp Union un AfD līdz minimumam. AfD ieguvusi vairāk nekā četrus procentu punktus salīdzinājumā ar vēlēšanu rezultātu. Savukārt Union zaudējusi aptuveni trīs punktus.
Ilgtermiņa dinamika palīdz saprast, kā veidojās pašreizējā aina. Pēc 2021. gada vēlēšanām SPD kādu laiku turējās aptauju līderpozīcijā, taču drīz zaudēja pirmo vietu Union. «Zaļie» arī piedzīvoja īslaicīgu uzrāvienu pēc tām vēlēšanām.
Tomēr pēc tam tie zaudēja ievērojamu atbalsta daļu.
Tadējās «sarkti-dzelteni-zaļās» ("gaismas signāla") koalīcijas trešā partija — FDP — virzījās lejup vēl ilgāk. 2025. gada vēlēšanās šis lejupejošais trends beidzās ar fiasko: partija nepārvarēja piecu procentu slieksni. Pēc pašreizējiem datiem FDP paliek 3–3,2% līmenī un nerāda atveseļošanās pazīmes.
Galvenā labumu guvēja no koalīcijas partiju zaudējumiem bija AfD. 2023. gada vidū tā pirmoreiz pakāpās uz otro vietu reitingos. 2024. gada sākumā AfD nedaudz zaudēja pozīcijas, taču pēc tam atkal sāka iegūt punktus. Tagad «Alternatīva Vācijai» faktiski ir vienā līmenī ar Union. Ievērojama ir Die Linke dinamika. 2025. gada vēlēšanās partija saņēma 8,8%, bet tagad aptaujās tās rādītājs pieaudzis līdz 10–10,2%. Tas ir ievērojams pieaugums, īpaši ņemot vērā, ka pirms dažiem gadiem partija atradās dziļā krīzē.
BSW, kas pirmo reizi parādījās aptaujās 2024. gada sākumā, vēlēšanās apstājās tieši pie Bundestāga sliekšņa.
Pašreizējos mērījumos Saras Vagenknehtes partijas vidējais rādītājs ir 3,6%, bet Forsa datos — 3%. Tas ir ievērojami zemāks par vēlēšanu rezultātu (4,98%). Vēlētāju interešu zudums pret šo projektu ir acīmredzams.
<iframe width="560" height="315" src="https://www.youtube.com/embed/IMrfJpFWf1k?si=0eOxeXxecnJYERAJ" title="YouTube video player" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
