Čehijas iedzīvotāji aktīvi reģistrējas armijas aktīvajā rezervē 0 53

Interese par dienestu Čehijas Republikas armijas aktīvajā rezervē turpina pieaugt. 2025. gadā karavīri saņēma 2522 pieteikumus no vīriešiem un sievietēm – aptuveni par tūkstoti vairāk nekā gadu iepriekš. Visvairāk brīvprātīgo tradicionāli reģistrējas Prahā, Brno un Centrālčehijas reģionā. Armijas vadība šo pieaugumu uztver kā cerīgu signālu: līdz 2030. gadam plānots palielināt rezerves karavīru skaitu no pašreizējiem pieciem līdz desmit tūkstošiem cilvēku.

Krajēvo karaspēka pavēlniecības konferenču zālē Olomoucē personāla speciāliste Pavlina Novotna palīdz kandidātiem aizpildīt dokumentus iestāšanās rezervē. Ja agrāk jauno pieteikumu pieņemšana notika reizi nedēļā, tad kopš gada sākuma grafiks mainījies.

«Tagad mēs to darām arī divas reizes nedēļā, lai izietu pretī vēlētājiem. Tie taču ir cilvēki, kas strādā, viņiem nepieciešams visu saskaņot ar darba devēju, lai viņus atbrīvotu. Mums jāpielāgojas laika ziņā,» sacīja viņa intervijā "Čehijas Radio".

Kandidātu motivācija ir dažāda, taču reti kad tā samazinās līdz naudai.

«Man ir 35 gadi, es esmu galdnieks, strādāju pats sev. Mana galvenā motivācija bija iemācīties kaut ko jaunu, pārvarēt bailes. Man ar to jātiek galā. Finansiāla motivācija šeit nav,» stāsta viens no pieteicējiem, Ondrej Grabal.

Cits kandidāts saka, ka interese radusies pateicoties draugiem karavīriem:

«Man ir daži paziņas armijā, un, kad viņi stāstīja par dienestu, tas mani ieinteresēja. Patika, ka var fiziski attīstīties. Pat domāju kļūt par profesionālu karavīru,» norādīja cits kandidāts.

Olomoucē pagājušajā gadā aktīvajā rezervē ierakstījās 105 cilvēki, ceturtdaļa no tiem – sievietes. Karel Hausmaier, Krajēvo karaspēka pavēlniecības preses virsnieks, sacīja, ka reģions pēc šī rādītāja iekļūst valsts labāko četru vidū.

«Pieaug daudz jaunu cilvēku, vecuma ziņā – pat ap 20 gadiem. Tendence ir augoša, un mēs centīsimies to saglabāt un attīstīt,» viņš norādīja.

Statistika rāda, ka īpaši pamanāms interešu lēciens notika pēc 2022. gada februāra, kad sākās karš Ukrainā. Pieteikumu skaits palielinājies vairākas reizes – pēc ģenerālštāba preses sekretāres Zdenkas Sobarni Koshvancovas datiem, pieteikumu iesniegšana kļuvusi aptuveni desmitreiz biežāka.

«Mēs šo pieaugumu vērtējam ļoti pozitīvi, mūs patiešām priecē interese par dienestu aktīvajā rezervē. 2025. gadā mēs izpildījām uzņemšanas plānu 90%, bet rekrutēšanas mērķi – 68%,» viņa paziņoja.

Šogad armija organizēs Olomoucas reģiona rezervistiem trīs mācības. Pirmā no tām sāksies martā poligonā Libava – un, spriežot pēc jauno pieteikumu skaita, dalībnieku šajās sanākšanās būs pietiekami.

Tomēr būt Čehijas armijas aktīvajā rezervē var ne katrs. Piemēram, vienlaikus pildīt mandātu un atrasties aktīvajā rezervē nevar Eiropas Parlamenta deputāti. To apstiprināja Augstākā administratīvā tiesa, noraidot kasācijas sūdzību eiroparlamentārieša Tomasa Zdechovska. Politiķis centās panākt tiesības apvienot abas lomas, tomēr pēc 2023. gada likuma grozījumiem tāda apvienošana ir tieši aizliegta. Likumdošanas jaunievedums skaidrots ar nepieciešamību saglabāt valsts un starptautisko institūciju darbspēju krīzes situācijā. Līdzīgs ierobežojums attiecas uz valdības locekļiem, Čehu deputātiem un senatoriem, reģionu vadītājiem, kā arī dažu amatpersonu un diplomātu kategorijām.

Par lēmumu izslēgt Zdechovsku no aktīvās rezerves pēc likuma grozīšanas lēma Krajēvo karaspēka pavēlniecība Hradec Králové. Politiķis vispirms neveiksmīgi pārsūdzēja šo lēmumu reģionālajā tiesā, bet pēc tam vēršoties augstākajā instancē. Sūdzībā viņš norādīja gan uz formāliem karavīru lēmuma trūkumiem, gan uz likuma skaidrojuma strīdīgumu.

Zdechovskis atgādināja, ka agrāk jau dienējis rezervē bez jebkādām problēmām. Pēc viņa domām, «nav racionāla iemesla aizliegt kādam brīvprātīgu dienestu valsts aizsardzības interesēs». Viņš arī uzsvēra, ka politiķiem ir lietderīgi personīgi pazīt armijas vidi. Kā kompromisu deputāts piedāvāja tādu likuma interpretāciju, kas ļautu viņam palikt rezervē, bet kara gadījumā nebūt pakļautam ievilkšanai. Tas, pēc viņa domām, ļautu sasniegt grozījuma mērķi – nodrošināt galveno institūciju nepārtrauktu darbību kara laikā.

Tiesa ar šādu pieeju nepiekrita. Lēmumā norādīts, ka valstij «ir ierobežotas iespējas aktīvo rezerves karavīru apmācībai un aprīkošanai», tādēļ rodas jautājums par mērķtiecību apmācīt faktiski «savā labā» tos, kurus likumdevējs izslēdzis no iespējamās ievilkšanas. Tiesa arī uzsvēra, ka karavīra pienākums nav cilvēktiesību pamats, bet gan pienākums pret valsti. Vienlaikus «ievēlēta eiroparlamentārieša pienākums ir pienācīgi izpildīt mandātu», un šī pienākuma prioritāte pār militāro dienestu neuzliek pārkāpumus prasītāja tiesībām, bet vienkārši nozīmē izvēli starp vienu valsts pienākumu un otru.

Tiesneši atgādināja, ka kā politiķis Tomas Zdechovskis var iniciēt noteikumu maiņu – vai nu Eiropas Savienības līmenī, vai nacionālajā likumdošanā.

Pašs eiroparlamentārietis sauca likuma grozījumu par «lex Zdechovsky», apgalvojot, ka tas faktiski vērsts pret viņu personīgi. Tomēr tiesa norādīja, ka norma attiecas uz visiem pašreizējiem un nākamajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, tādēļ tai nav individuāra rakstura. Zdechovskam paliek iespēja vērsties ar konstitucionālu sūdzību.

Tomas Zdechovskis, kurš ir eiroparlamentārietis kopš 2014. gada, vairākkārt publiski runājis par savu dienestu aktīvajā rezervē un uzsvēris šīs brīvprātīgās dienesta formas nozīmīgumu. Aktīvais rezerves statuss Čehijā paredz, ka pilsoņi, kuriem ir parastais civilo darbs, piedalās militārajās mācībās un nepieciešamības gadījumā tiek iesaistīti profesionālās armijas pastiprināšanā.