«Krievijas īstenotais karš Eiropas centrā ir nepieļaujams» 0 38

Vienošanās par drošības garantijām Ukrainai ir iespējama tikai ar Krievijas gatavību mieram, uzsvēra Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls kopīgajā preses konferencē Rīgā ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV).

Kā ziņo LETA, atbildot uz jautājumu par Ukrainas drošības garantijām, Vādefūls sacīja, ka Vācija ir gatava piedalīties drošības garantiju nodrošināšanā, taču patlaban nav zināms pilns saturs dokumentiem, uz kuriem atsaucies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, tostarp iespējamajai vienošanai ar ASV. Viņš norādīja, ka pēc dokumentu izvērtēšanas Vācija kopā ar partneriem labās gribas koalīcijā lems par savu ieguldījumu un iespējamo rīcību.

Vādefūls uzsvēra, ka vienošanās par drošības garantijām var būt pamats miera panākšanai, tomēr pirmais priekšnoteikums ir Krievijas gatavība vienoties par mieru. Viņš sacīja, ka publiski pieejamā informācija par sarunām Apvienotajos Arābu Emirātos neliecina par Krievijas gatavību kompromisiem izšķirošajos teritoriālajos jautājumos, un norādīja, ka bez šādas gribas sarunas var būt ilgstošas vai bez rezultāta. Vācijas ārlietu ministrs uzsvēra, ka Eiropai jābūt gatavai turpināt sniegt atbalstu Ukrainai, un norādīja, ka efektīvas miera sarunas būs iespējamas tad, ja Krievija sapratīs, ka Eiropa ir vienota Ukrainas pusē.

Savukārt Braže sacīja, ka Latvijas atbalsts Ukrainai ir konsekvents un balstīts sabiedrības un valdības konsensusā. Viņa norādīja, ka Latvijas sniegtais atbalsts Ukrainai kopumā sasniedz gandrīz 1% no iekšzemes kopprodukta un ka šis atbalsts tiks turpināts. Ministre uzsvēra, ka Krievijas īstenotais karš Eiropas centrā ir nepieļaujams.

Runājot par iespējamu miera vai drošības garantiju vienošanos izvērtēšanu, Braže norādīja, ka Latvija tās vērtēs, pirmkārt, pēc ietekmes uz Latvijas drošību un, otrkārt, pēc ietekmes uz Ukrainas kā neatkarīgas, demokrātiskas valsts pastāvēšanu. Viņa pieminēja izskanējušās runas, ka Ukrainai būs tiesības saglabāt savas atturēšanas spējas, tostarp iespēju uzturēt 800 000 vai vēl lielākus bruņotos spēkus, un uzsvēra, ka Ukraina patlaban ir valsts ar lielākajiem un spēcīgākajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā. Braže norādīja, ka šo spēju esamība ir pirmā atturēšana un pirmā drošības garantija.

Latvijas ārlietu ministre uzsvēra, ka arī pēc iespējamā pamiera iestāšanās būs jāturpina militārais atbalsts Ukrainai. Viņa atzīmēja, ka tiek apspriesti dažādi pamiera uzturēšanas mehānismi, tostarp frontes iesaldēšana, spēku atvilkšana, monitorēšana un verifikācija, un uzsvēra ASV iesaistes nozīmi šajos procesos. Braže sacīja, ka Latvija ir norādījusi uz iespējamu iesaisti drošības garantiju nodrošināšanā, tostarp Ukrainas bruņoto spēku atjaunošanas jeb tā dēvēto reģenerācijas spēju jomā, vienlaikus neizslēdzot arī citus iesaistes veidus atkarībā no gala vienošanās satura.

Atbildot uz jautājumu par Satversmes aizsardzības biroja 2025. gada pārskatu, Braže sacīja, ka publiskotajā neklasificētajā ziņojumā secināts, ka Krievijas nemilitārie draudi turpina pieaugt, lai gan patlaban nepastāv tieši militāra uzbrukuma draudi ne Latvijai, ne arī NATO. Viņa norādīja, ka Krievija turpina ietekmes mēģinājumus ekonomikas, kritiskās infrastruktūras, kiberdrošības un dezinformācijas jomās, un uzsvēra izlūkdienestu, militāro un civilo institūciju ciešas sadarbības nozīmi, kā arī nepieciešamību stiprināt sabiedrības noturību un vēlēšanu integritāti.

Vādefūls piebilda, ka Krievija īstermiņā neplāno uzbrukt NATO teritorijai, tomēr uzsvēra modrības nepieciešamību hibrīdapdraudējumu apstākļos. Viņš norādīja, ka Vācijas institūcijas piedzīvo lielu kiberuzbrukumu skaitu, un uzsvēra, ka Eiropas valstīm jāstiprina aizsardzības spējas un sabiedrības noturība, vienlaikus iesaistot arī uzņēmumus.