Viņš sevi pozicionē kā starpnieku, kā cilvēku, kurš varētu uzņemties vadību, lai nodrošinātu pāreju.
Uz lielo protestu fona Irānā arvien izteiktāk parādās pēdējā šaha Rezas Pehlevi dēla politiskā aktivitāte — viņa vārdu sauc sacēlušies iranieši. Mūžībā ASV dzīvojošais mantinieka princis aicina protestētājus Irānā iziet ielās. Viņš sola atgriezties dzimtenē pie pirmās iespējas, lai palīdzētu valstij pāriet no tirānijas uz demokrātiju. Cik populārs Reza Pehlevi ir Irānā? Kā iranieši reaģē uz trimdā esošā šaha dēla aicinājumiem? Kādas ir viņa izredzes atgriezties dzimtenē un kļūt par apvienojošu figūru politiskajam pārejai?
- gadā, kad Irānā notika Islāma revolūcija, vecākajam šaha dēlam Rezam Pehlevi bija 19 gadi. Viņš mācījās ASV par militāro pilotu. Mantinieks princis un viņa radinieki vienā naktī nonāca trimdā bez cerības uz palīdzību.
Kopš tā laika dinastijas Pehlevi mantinieks dzīvo Amerikas Savienotajās Valstīs, kur ieguva bakalaura grādu politoloģijā. 1980. gadā, pēc viņa tēva nāves Kairā, izsūtītā šaha dvēseles nams kronēja Rezu Pehlevi par šaha mantojuma mantinieku. Šo faktu piemin viņa kritiķi, kuri šaubās par mantinieka demokrātiskajām iecerēm.
- gadā Pehlevi apmeklēja Izraēlu, kur tikās ar premjerministru Benjaminu Netanjahu un atbalstīja izraēliešu un amerikāņu triecienus, kas pērn jūnijā tika iesisti Irānas kodolobjektiem. Ap šiem viņa soļiem un izteikumiem starp iraniešiem izcēlās strīdi.
Tagad, lielo protestu un pēc ar Izraēlu notikušā kara, kas vājināja ajatollu režīmu, 65 gadus vecais princis cer spēlēt lomu savas dzimtenes nākotnes veidošanā.
Pehlevi, kas dzīvo Vašingtonas priekšpilsētā, aicina demonstrantus Irānā iziet ielās un ieņemt pilsētu centrus. Viņš solās atgriezties Irānā pie pirmās iespējas, lai garantētu miermīlīgu pāreju. Viņš apgalvo, ka pašreizējais Irānas režīms ir vājāks nekā jebkad.
Tomēr, kā intervijā RFI norāda Irānas speciālists no Francijas Nacionālā zinātnisko pētījumu centra (CNRS) Bernārs Urkads, šādu scenāriju grūti iedomāties:
«Līdz šim kungs Pehlevi nav spējis apvienot opozīciju. Tagad viņš „ir pamodies“, bet jau ir par vēlu. Mēs nezinām, kāda ir viņa programma.
Viņš runā par nepieciešamību pēc pārejas. Bet ir grūti iedomāties, kā Pehlevi aizlidos uz Teherānu un teiks: „Lūk, esmu šeit, es atradīšu risinājumu.“ Jābūt spēkiem uz vietas. Un viņam nav nozīmīgas tīkla, kāds reiz bija Ruholla Homeini: Homeini toreiz rīkojās ar veselu mošeju un mulla tīklu, kas bija ietekmīgs.
Tomēr Reza Pehlevi ir vienīgā opozīcijas figūra, kuras vārds Irānā ir plaši zināms. Par Pehlevi reizēm saka: „Kāpēc gan ne viņš. Ikviens — tikai ne mullas.“»
Daudzi Irānā nevēlas ne ajatollu režīmu, ne monarhijas restaurāciju, kuru saista ne tikai ar modernizāciju un orientāciju uz Rietumiem, bet arī ar šaha slepenās policijas SAVAK represijām. Starp citu, bēdīgi slavenā cietuma Evin būvniecība politiskajiem ieslodzītajiem notika tieši šaha laikā.
Apvienojoša figūra?
Reza Pehlevi pašlaik sevi nepozicionē kā monarhu, kurš tiecas atgriezties tronī, bet drīzāk kā apvienojošu figūru pārejas periodam.
Viņš pats tā raksturo savu misiju:
«Mana loma ir apvienot Irānas dažādās demokrātiskās spējas — monarhistus un republikāņus, sekulāros un reliģiskos darbiniekus, aktīvistus un profesionāļus, civilos pilsoņus un bruņoto spēku darbiniekus, kuri vēlas, lai Irāna atkal kļūtu par stabilu un suverēnu valsti, — ap kopīgajiem principiem: Irānas teritoriālā nedalāmība, individuālo brīvību aizsardzība un visu pilsoņu vienlīdzība, kā arī baznīcas un valsts atdalīšana.»
Viņš piedāvā pēc „tautas uzvaras" aizpildīt varas vakuumu un sarīkot referendumu, kas noteiktu nākotnes demokrātisko valsts pārvaldes formu.
Vidusjūras Austrumu eksperts, Francijas Stratēģiskās analīzes institūta (IFAS) pētnieks un žurnāla Orients Stratégiques galvenais redaktors Davids Rigule-Rozs norāda, ka Irānas opozīcija vienmēr bijusi un paliek ļoti sadrumstalota — gan diasporā, gan pašā Irānā.
Pēc viņa teiktā, tagad Irānā izveidojusies situācija, kad visi ir apvienojušies vienā prasībā: mullas režīma nost. Bet tas tālu no tā, ka iranieši masveidā atbalstītu monarhiju un personīgi Rezu Pehlevi.
«Demonstrācijās bija daudz promonarhistisku saukļu, ko iepriekšējos protestu kustībās nebija. Tas ir fakts. Taču nevajag pārvērtēt tā nozīmi.
Promonarhistiskos saukļus galvenokārt izteica jaunieši kā protestu pret varu. Bet tas nenozīmē, ka pastāv plaša monarhistiskā projekta atbalsts.
Reza Pehlevi negūst vienprātīgu atbalstu no visām opozīcijas spēkiem, lai gan opozīcija atzīst, ka viņš piedāvā virzienu kustībai. Viņš pozicionē sevi kā starpnieku, kā cilvēku, kurš varētu uzņemties vadību, lai nodrošinātu pāreju un izvairītos no haosa. Ne obligāti, lai atjaunotu monarhiju, kā to apgalvo viņa kritiķi. Bet jebkurā gadījumā pašreizējā situācija pagaidām neļauj viņam atgriezties.»
Rezas Pehlevi izteikumi pēdējā laikā kļuvuši stingrāki. Viņš sacīja, ka jau ir izveidojis komandu „miermīlīgai pārejai" Irānā, lai izvairītos no Irākas vai Afganistānas scenārija. Mantinieks princis arī vērsās pie ASV prezidenta Donalda Trampa ar aicinājumu „būt gatavam iejaukties, lai palīdzētu Irānas tautai”.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru