«Ja mēs zaudējam izsīkšanas karu aizmugurē, tas agrāk vai vēlāk atspoguļosies frontes līnijā».
Pēc politologa un bijušā karavīra Viktora Tarana teiktā, neviena no pusēm karā Ukrainā nav spējusi iegūt izšķirošu pārākumu. Frontes līnija kopumā ir saglabājusies, un karš galīgi pārgājis izsīkšanas kara formātā — resursu, tehnoloģiskajā un institucionālajā izturībā.
«Tas nozīmē vienkāršu, bet skarbu loģiku: uzvarēs tas, kurš ilgāk izturēs — ekonomiski, mobilizācijas ziņā un politiski. Un šeit Ukraina ieiet 2026. gadā ar nopietnām iekšējām problēmām: budžets nav pielāgots izsīkšanas karam, ekonomika tā arī nav pārveidota kara sliedēs, bet Ukrainas bruņojuma tirgus joprojām ir nepietiekami finansēts un pārrregulēts,» — norāda Tarans.
Viena no galvenajām negatīvajām gada atziņām ir varas iekšējās komunikācijas neveiksme. Varas iestādes, kā norāda Tarans, tā arī nav uzdrošinājušās godīgi runāt ar sabiedrību par ilgu karu, mobilizācijas vajadzībām un reālo pretošanās cenu.
Taču sabiedrībai gadiem ilgi tiek uzturētas gaidas pēc «ātra miera», kas tieši pretrunā frontes realitātei.
«Ja mēs zaudējam izsīkšanas karu aizmugurē, tas agrāk vai vēlāk atspoguļosies frontes līnijā,» — norāda politologs.
Atsevišķu spriedzi izraisīja atļauja izbraukt vīriešiem 18–22 gadu vecumā. Pēc Tarana vērtējuma, šā lēmuma sekas izrādījās būtiski plašākas par pašas vecuma grupas robežām: kopā ar jauniešiem no valsts izbrauca ģimenes, partneri, nākamie darbinieki un investori.
Rezultāts — trieciens patēriņa tirgum, darba tirgum un investīciju potenciālam, kas izsīkšanas kara apstākļos kļūst kritisks.
Militāri politiskais eksperts Dmitrijs Snegirevs norāda, ka ir izveidojušies divi galvenie virzieni, kas tieši noteiks turpmāko notikumu attīstību 2026. gadā — ārpolitiskais un iekšpolitiskais.
Pirmais un noteicošais ir sarunu process. Pēc viņa teiktā, tieši tā saukto miera vienošanos rezultāti kļūst par galveno faktoru, kas ietekmē ne tikai diplomātiju, bet arī kaujas darbību raksturu.
«Savienotās Valstis skaidri dod saprast gan Ukrainai, gan Krievijai, ka atbalsta aktīvās kaujas fāzes pārtraukšanu. Tas ir galvenais virziens, kas ietekmēs gan situāciju frontē, gan iekšpolitiku 2026. gadā,» — norāda intervijā ukraiņu portālam «Fokus» Snegirevs.
Otro galveno ārējo pagriezienu eksperts sauc par līguma par kopīgu apakšzemes resursu izmantošanu parakstīšanu, ko viņš vērtē kā stratēģisku pavērsienu.
«Tas nav vienkārši ekonomisks līgums. Tie ir politiski un ekonomiski garantējumi Ukrainas valsts pastāvēšanai. Tas veidos Ukrainas ekonomiku un tās ārpolitisko virzienu desmitgadēm uz priekšu,» — norāda eksperts.
Viņa teiktajā runa ir ne tikai par ekonomikas atjaunošanu, bet arī par vietējā VPK, ieguves un pārstrādes nozaru attīstību, kas tieši ietekmē valsts aizsardzības spējas.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru