Kāpēc katoļiskajā Polijā pasliktinās demogrāfiskā situācija 0 325

Polijā turpinās strauja dzimstības samazināšanās, kas, ekspertu vērtējumā, jau vidējā termiņā var novest pie nopietnām sociāli ekonomiskām sekām. Demogrāfi brīdina: ja pašreizējā tendence saglabāsies, valsts saskarsies ar paātrinātu iedzīvotāju novecošanos, darbaspēka trūkumu un pieaugošu slodzi sociālo pakalpojumu sistēmai.

Kā norāda speciālisti, lai vienkāršai reprodukcijai kopējais dzimstības koeficients ir jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti. Polijā šis rādītājs ir noslīdējis aptuveni līdz vienam bērnam — zemākajam līmenim kopš Otrā pasaules kara.

«Polijā šodien vidēji uz vienu sievieti ir apmēram viens bērns. Tas ir vēsturiskais minimums», — uzsver Varšavas universitātes ekonomiste Eva Cukrovska-Torževska.

Saskaņā ar Galvenās statistikas pārvaldes (GUS) datiem 2025. gada pirmajā pusgadā tikai vienā lielā pilsētā — Žešuvā — dzimstību skaits pārsniedza mirstību. Atsevišķās gminās un poviatos, kā norāda demogrāfi, gada laikā nepiedzimst neviens bērns. 2024. gadā Polijas iedzīvotāju skaits samazinājās gandrīz par 157 000 cilvēku, un, saglabājoties tendencei, 30 gadu laikā valsts varētu zaudēt aptuveni 18 % iedzīvotāju.

Samazinājuma sekas jau ir pamanāmas. Pēdējo pusotra gada laikā valstī ir slēgtas gandrīz divdesmit dzemdību nodaļas. Eksperti brīdina, ka nākotnē apdraudē var nonākt bērnudārzi un skolas, bet tālākā perspektīvā arī veselības aprūpes sistēma un darba tirgus.

«Mazāks dzimstības līmenis šodien nozīmē nākotnē mazāku ārstu, medmāsu un speciālistu skaitu, vienlaikus pieaugot vecāku pacientu īpatsvaram», — norāda analītiķi.

Tajā pašā laikā speciālisti uzsver, ka demogrāfisko krīzi nevar risināt ar administratīvu spiedienu.

«Cilvēkus nevar piespiest radīt bērnus. Efektīvas ir tikai tās politikas, kas rada apstākļus dzīves plānu īstenošanai, nevis uzliek izvēli», — norāda demogrāfe Monika Mynarska no Varšavas Galvenās tirdzniecības skolas.

Pētījumi rāda, ka vairāk nekā puse poļu vecumā no 18 līdz 40 gadiem izvēlas mazāku bērnu skaitu, nekā vēlētos. Starp galvenajiem šķēršļiem minama nodarbinātības nestabilitāte, dzīves apstākļi, zīdaiņu grupu un bērnudārzu pieejamība, kā arī nevienmērīga bērnu aprūpes pienākumu sadale. Eksperti atsevišķi norāda uz vīriešu zemo iesaisti: apmaksāto vecāku atvaļinājumu izmanto mazāk nekā 20 % tēvu — viens no sliktākajiem rādītājiem Eiropā.

Neskatoties uz esošajām ģimeņu atbalsta programmām, tostarp «800+» un iniciatīvu «Aktīvais vecāks», speciālisti vienojas: pilnībā apgriezt demogrāfisko tendenci vairs nav iespējams. Tomēr tās palēnināšana paliek reāls un nepieciešams uzdevums.