Okeāns draud aprīt 88 unikālas salas Rietumāfrikas piekrastē 0 97

Rietumu tropiskās Gvinejas-Bisavas piekrastē jūra lēnām aprij Bidjaqo arhipelāgu, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts. Šeit mīt jūras bruņurupuči, nīlzirgi, haizivis, lamantīni un gandrīz 850 000 gājputnu. Arhipelāgā ir vairāki kultūras objekti, un vietējie iedzīvotāji nodarbojas ar tradicionālo zveju. Aptuveni 25 000 cilvēku ir atkarīgi no šīs zvejas.

Bidjaqo sastāv no 88 salām ar kopējo platību vairāk nekā 10 000 kvadrātmetru. Uz divdesmit no tām pastāvīgi dzīvo cilvēki.

«Katru gadu mēs zaudējam līdz diviem metriem pludmales», – norādīja Antonio Onorio Žoao, palīgs administratīvajos jautājumos Gvinejas-Bisavas Bioloģiskās daudzveidības un aizsargāto jūras teritoriju institūtā (IBAP).

Žoao runāja par Bubake salu. Šī sala ir viena no visapdzīvotākajām arhipelāgā. Šeit dzīvo gandrīz 5 000 cilvēku.

«Pirms piecdesmit gadiem pludmale bija ļoti plata, – sacīja viņš, ejot gar atlikušo šauro krasta joslu. – Šodien ūdens ir aizņēmis visu, un tas turpina virzīties uz priekšu.»

Adriano Karlos Suarezs vada piejūras tūrisma nometni kopš 2020. gada. Lai aizsargātu teritoriju no viļņu spiediena, viņš uzcēla augstu 10 metru barjeru no riepām. Tomēr daļa ēkas tomēr cieta. Milzīgs kebračo koks, kas kalpo par dambja daļu, drīz varētu nokrist.

Starpvaldību eksperts grupas klimata pārmaiņu jautājumos (IPCC) jau ilgi brīdina: globālā sasilšana ceļ Pasaules okeāna līmeni, apdraud piekrastes iedzīvotājus, palielina biodaudzveidības zuduma un dažu sugu izmiršanas risku.

Valsts ziņojums «Gvinejas-Bisavas stratēģiskais plāns 2025. gadam» arī satur satraucošus datus: krasta līnija atkāpjas līdz 7 metriem gadā. Tas noved pie mangrovju audžu iznīcināšanas, apdraudot gan cilvēkus, gan dzīvniekus.

Pēc Žoao teiktā, cilvēka faktors arī šeit spēlē savu lomu: salas apbūvē bez kontroles un atkritumus izmet tieši pludmalēs. Tas grauj dabisko aizsardzību – mangrovju saknes un smilšu barjeras, kas uzsūc viļņu spēku. Bez tām krasts erodējas daudz ātrāk.

IBAP identificē problemātiskās zonas, stāda kokus un veic izglītojošu darbu ar iedzīvotājiem. Taču draudi nepazūd. NVO pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, žēlojās par atbalsta trūkumu. «Mēs saņemam atbalstu no dažām starptautiskām organizācijām, bet tas nepietiek», – sacīja viņš.

Viņš aicināja valdību ieguldīt vairāk līdzekļu salās, lai tām būtu iespēja izdzīvot.