Ungārija bloķējusi ES priekšlikumus biežāk nekā jebkura cita dalībvalsts jaunākajā vēsturē — 19 reizes.
Brisele izvirzījusi virkni likumdošanas priekšlikumu, lai pārvarētu pastāvīgo Ungārijas un Slovākijas pretestību vairākuma iniciatīvām. Eksperti saka, ka šī stratēģija ir politiski un juridiski riskanta.
ES samitā dalībvalstu vadītāji speruši soli, kas vēl pirms dažiem mēnešiem šķita neiedomājams, lai izkļūtu no strupceļa: izdeva kopīgas parāda saistības uz bloka kopējā budžeta rēķina, lai palīdzētu Ukrainai palikt virs ūdens, kamēr karš turpinās.
Tas ļāva apiet valstu kopienas vienprātības principu. Lēmumam pievienojās visi, kas vēlējās strādāt kopā, bet Ungārija, Slovākija un Čehija tika izslēgtas.
Tādējādi ES ne tikai izdevās piesaistīt 90 miljardus eiro Ukrainai 2026. un 2027. gadam, kā solīts, bet arī izveidot jaunu ceļu, kur vienprātības prasība vairs nevar traucēt «izlēmīgo valstu koalīcijas» plānu īstenošanu.
Tas, pēc analītiķu domām, ir bezprecedenta lēmums savienībai, kas kļuva par stimulu Briselei meklēt alternatīvas nacionālā vētija apiešanai. To īpaši bieži izmanto Ungārija, kad runa ir par Ukrainu — sākot no finansiālas palīdzības un beidzot ar tās potenciālo iestāšanos ES. Lai 24 stundu laikā izlaistu kopīgas parādzīmju saistības, apejot Budapeštu, Prāgu un Bratislavu, Brisele atsaucās uz principu «paplašinātā sadarbība», kas paredzēts Eiropas Savienības līgumos. Tā ir juridiska viltība — pēdējais līdzeklis, pie kura tai nācās griezties, lai izkļūtu no strupceļa.
Nesen Brisele arī izmantoja 122. pantu ar kvalificētas vairākuma balsojuma atbalstu, lai uz nenoteiktu laiku bloķētu Eiropā esošos iesaldētos Krievijas aktīvus. Līdz tam aktīvi tika turēti saskaņā ar standarta sankciju režīmu, kas balstījās uz vienprātību un tādējādi bija atkarīgs no Ungārijas un Slovākijas nostājas.
Sākotnēji 122. pants tika izstrādāts kā līdzeklis nopietnu ekonomisko krīžu pārvarēšanai. Tā pielietojums līdzekļu atbloķēšanai Ukrainai parādīja, ka bloks tādā veidā var risināt jautājumus, par kuriem sasniegts teju pilnīgs konsenss, apiet vētiju. Stratēģija nes rezultātus, tomēr tai ir arī riski.
«Mēs redzam tiešu ES vadības tieksmi apiet Ungārijas un Slovākijas potenciālo veto un pieņemt svarīgus lēmumus, balstoties uz kvalificētas vairākuma balsojumu,» apstiprināja Euronews Daniels Hegedjušs, Vācijas Māršala fonda reģionālais direktors.
«Tajā pašā laikā es nedomāju, ka tas ir necaurlaidīgs variants. Ne juridiskā, ne politiskā ziņā,» piebilda viņš.
Ungārijas pretestība
Saskaņā ar Londona Universitātes koledžas profesora Mihala Ovadeka sastādīto sarakstu kopš 2011. gada ES 15 dalībvalstis kopumā uzlikušas 46 veto 38 jautājumos. Turklāt Ungārija bloķējusi ES priekšlikumus biežāk nekā jebkura cita dalībvalsts jaunākajā vēsturē — 19 reizes.
Polija ieņem otro vietu ar septiņiem veto, savukārt Slovākija, kura arī bieži nonāk virsrakstos saistībā ar premjera Roberta Fico strīdīgajiem lēmumiem, ir uzlikusi divus veto — abi šogad.
Ungārija uzlikusi veto daudzām kopīgām ārpolitiskām deklarācijām, bet tā arī iebilda pret konkrētas atbalsta sniegšanu Ukrainai un pret oficiālu sarunu uzsākšanu ar Kijevu par iestāšanos ES.
Rezultātā lielākā daļa oficiālo paziņojumu par atbalstu Ukrainai bija izteikta ES-26 vārdā, bez Ungārijas. Tas nemaina to, ka visām dalībvalstīm ir tiesības uzlikt veto lēmumiem, kuriem nepieciešama vienprātība, lai veiktu būtiskas izmaiņas bloka politikā.
Mikulášs Dzurinda, Martens Centre analītiskā centra vadītājs un bijušais Slovākijas premjerministrs, sacīja Euronews, ka tādi līderi kā Vācijas kanclers Fridrihs Mercs un Francijas prezidents Emanuels Makrons virza iniciatīvu grozīt balsošanas noteikumus.
<iframe width="442" height="786" src="https://www.youtube.com/embed/X2pMV9KkEgc" title="😱 ОРБАН РАЗНЁС ФОН ДЕР ЛЯЙЕН! ПУТИН ОТРЕАГИРОВАЛ — В ЕС СТАЛО НЕ ПО СЕБЕ" frameborder="0" allow="accelerometer; autoplay; clipboard-write; encrypted-media; gyroscope; picture-in-picture; web-share" referrerpolicy="strict-origin-when-cross-origin" allowfullscreen></iframe>
