Pentagons fiksējis 100 ķīniešu starpkontinentālo balistisko raķešu DF-31 iekraušanu šahtās 0 117

Ķīna, visticamāk, izvietojusi vairāk nekā 100 starpkontinentālās balistiskās raķetes jaunos šahtu laukumos, kas būtiski pastiprina tās kodolpotenciālu. Par to norādīts Pentagona ziņojuma projektā, ar kuru iepazinās aģentūra Reuters.

Dokumentā uzsvērts, ka Pekina nerāda gatavību sarunām par bruņojuma kontroles jautājumiem, neskatoties uz ASV iniciatīvām.

ASV Aizsardzības departamenta vērtējumā Ķīna paplašina un modernizē savus arsenālus ātrāk nekā jebkura cita kodolvara. Šie secinājumi sakrīt ar "Atomzinātnieku biļetena" datiem, kas arī fiksē bezprecedenta kodolexpansijas tempu Ķīnā. Tajā pašā laikā Pekina šādas ziņas nosauca par mēģinājumu apmelnīt un pazemot Ķīnu un apzināti maldināt starptautisko sabiedrību.

Ziņojumā norādīts, ka Ķīna, visticamāk, ir iekrautusi vairāk nekā 100 cietā kurināmā starpkontinentālās balistiskās raķetes DF-31 šahtu kompleksos netālu no robežas ar Mongoliju. Agrāk Pentagons ziņoja par šo lauku esamību, taču neprecizēja raķešu skaitu. Pats Pentagons atteicās no komentāriem.

Neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par iespējamu sadarbību ar Ķīnu un Krieviju denuklearizācijas jomā, dokumentā norādīts, ka Pekina nav ieinteresēta šādā formātā.

Ziņojumā norādīts: «Mēs turpinām novērot, ka Pekinai trūkst vēlmes pieņemt šādas darbības vai uzsākt plašākas sarunas par bruņojuma kontroli».

Ķīnas vēstniecība Vašingtonā, komentējot Pentagona datus, paziņoja, ka valsts «saglabā aizsardzības kodolstratēģiju, uztur savus kodolspēkus minimālā līmenī, kas nepieciešams nacionālajai drošībai, un ievēro moratorija uz kodolizmēģinājumiem saistības». Pekina arī uzstāj, ka īsteno politiku «neizmantot kodolieročus pirmā».

Pentagona vērtējumā 2024. gadā Ķīnai bija aptuveni 600 kodolgalviņu, kas atspoguļo «lēnākus ražošanas tempus salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem». Vienlaikus ziņojumā prognozēts, ka līdz 2030. gadam to skaits pārsniegs 1 000 vienības.

Atsevišķa dokumenta nodaļa veltīta Taivānai. Tajā norādīts: «Ķīna sagaida, ka spēs vest karu pret Taivānu un uzvarēt to līdz 2027. gada beigām». Pekina, kas uzskata demokrātiski pārvaldīto salu par savu teritoriju, nekad nav atteikusies no spēka pielietošanas, lai to «atkal apvienotu». Kā iespējamie scenāriji min uzbrukumus attālumā 1 500–2 000 jūras jūdzes, kas «varētu nopietni izaicināt un traucēt ASV klātbūtni konfliktā Āzijas un Klusā okeāna reģionā».

Ziņojums parādījās neilgi pirms SNV-3 līguma darbības beigām — pēdējā līguma starp ASV un Krieviju par stratēģisko kodolieroču ierobežošanu. Daudzi eksperti brīdina, ka tā izbeigšana var izraisīt jaunu kodolieroču sacensību triju valstu iesaistē.

Bruņojuma kontroles asociācijas izpilddirektors Dērils Kimbals paziņoja: «Vairāk kodolieroču un diplomātijas trūkums nepadarīs nevienu drošāku — ne Ķīnu, ne Krieviju, ne Amerikas Savienotās Valstis».