Eiropas valstu valdības nespēja panākt vienošanos par Krievijas iesaldēto aktīvu nodošanu Ukrainai pēc Briseles samita rezultātiem, kas bija smags trieciens Vācijas kancleram Friedrich Merz un Eiropas Komisijas prezidentei Ursula fon der Leyen, raksta Politico.
Tā vietā valstīm nācās saskaņot ārkārtas rezerves plānu, kas balstīts uz ES kopīgā parāda finansējumu, ko vairākas nedēļas virzīja Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers un kuru līdz vienošanās noslēgšanas pēdējām stundām uzskatīja par maz ticamu. Kā vēl viens trieciens ES vienotībai trīs valstis — Ungārija, Slovākija un Čehija — tajā nepiedalīsies.
«Galu galā, pēc šodienas mūsu atbalsts Ukrainai ir garantēts», — sacīja Dānijas premjerministre Mette Frederiksen pēc samita noslēguma.
Lai gan vienošanās visiem dod iespēju paziņot par uzvaru, tā nav risinājums, par kuru Vācija un EK iestājās pirms šī samita.
«Protams, daudziem tas nepatika… viņi grib sodīt Putinu, atņemot viņam naudu», — sacīja de Vēvers, domādams par sākotnējo plānu izmantot Krievijas aktīvus. «Bet politika nav emocionāls darbs, un racionalitāte izrādījās pārāka.»
