Eiropa aizpurvojas, lai sagaidītu Krieviju pilnā bruņojumā 0 434

Pēc Eiropas militāro aprindu vērtējuma tieši purvi traucēja 2022. gada sākumā Krievijas armijai «ieņemt Kijevu trīs dienu laikā», raksta (https://www.grani.lv/world/156328-evropa-zabolachivaetsya-chtoby-vstretit-rossiyu-vo-vseoruzhii.html) Grani.lv. Toreiz ukraiņi uz ziemeļiem no savas galvaspilsētas uzspridzināja Irpeņas upes aizsprostu un pārvērta plašu teritoriju par purvu, apšaudīdami iestrēgušos Krievijas tankus ar amerikāņu «Javelin».

Šo pieredzi tagad ir pārņēmusi ES. Lietuva, Polija un Somija uzsāk projektus kūdras purvu atjaunošanai, lai vienlaikus apvienotu aizsardzības un klimata politikas mērķus: tā sakot, divi vienā.

Ūdens un purva teritorijas aizņem gandrīz desmito daļu Lietuvas teritorijas, lai gan daļa no tām ir neatgriezeniski zaudēta. Kā ziņo Lietuvas Nacionālā sabiedriskā radiotelevīzijas kompānija LRT, 2026. gadā pilotprojektu kūdras purvu atjaunošanai tiks piešķirti apmēram 10 miljonu eiro, koordinējot ar Aizsardzības ministriju. Sākot no nākamā gada, plānots atjaunot aptuveni 40 000 hektāru kūdras purvu.

Starp citu, par to, ka purvi var kļūt par bīstamu slazdu smagai militārai tehnikai, Lietuva pārliecinājās uz savas rūgtās pieredzes — kad šā gada martā mācību laikā poligonā Pabradē iegrimusi 63 tonnu bruņota mašīna M88 Hercules ar četriem amerikāņu karavīriem. Lai tos izceltu no purva, nācās veikt sarežģītu sešu dienu operāciju, kurā piedalījās speciālisti no ASV, Lietuvas un Polijas.

Izdevums Defence 24 norāda, ka lielākā daļa Eiropas Savienības kūdras purvu atrodas tieši gar NATO robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, stiepjas no Somijas arktiskajām teritorijām līdz tā sauktajam Suvalku koridoram (šaurai joslai Lietuvas dienvidrietumos un Polijas ziemeļaustrumos, kas atdala Baltkrieviju no Krievijas eksklāva Kaļiņingradas apgabala).

Somija jau uzsākusi pilotprogrammu pierobežas purvu atjaunošanai. Ar to nodarbojas arī Polija, kas savā aizsardzības programmā atvēlēja 2,37 miljardus eiro kūdras purvu atjaunošanai.

Izdevums Politico uzsver, ka purvu un ūdens-mitrāju teritoriju atjaunošana gar NATO austrumu spārnu ir lielisks un salīdzinoši lēts veids, kā apvienot «divus Eiropas prioritātes, kas arvien biežāk konkurē par uzmanību un finansējumu: aizsardzību un klimatu». Purvi glabā milzīgu CO₂ daudzumu, kas sausuma rezultātā nonāk atmosfērā un veicina globālo sasilšanu. Tikmēr Eiropā vairāk nekā puse purvu ir iznīcināti vai pārvērsti lauksaimniecības zemēs. Tāpēc ES klimata mērķis ir atjaunot līdz 2030. gadam 30% degradēto kūdras purvu, bet līdz 2050. gadam — 50%.

Bet iepriekš valstis šiem mērķiem naudu piešķīra nelabprāt. Tagad, kad purvu nosusināšanu var iekļaut aizsardzības budžetos, darbs rit daudz veiksmīgāk. Kā norādīja Somijas parlamenta deputāts Pauli Alto-Setjala intervijā laikrakstam The Telegraph: «Ne tik daudz lietu, par kurām ekoloģiskie aktīvisti un aizsardzības struktūru pārstāvji ir vienisprātis, bet šeit mēs atrodam lielisku kopīgu saucēju».

Patiesībā ne visas ES valstis šai idejai pieiet ar entuziasmu. Piemēram, Vācijā, kur jau nosusināti vairāk nekā 90% kūdras purvu, armijas reakcija ir piesardzīga. Vācijas Bundesvera Infrastruktūras un vides dienesta pārstāvis paziņoja, ka «ūdens un purva teritoriju atkārtota applūdināšana var būt gan izdevīga, gan kaitīga pašām NATO operācijām». Jo, ja Krievija uzbruktu, vācu spēkiem nāktos steidzami pārvietoties caur savu valsti uz austrumu operāciju teātri, un purvi būtiski ierobežotu militārās tehnikas pārvietošanos.

Arī purvi pilnībā nepasargā no 21. gadsimta galvenajiem kara ierocīem — raķetēm un droniem. Savukārt to atjaunošana smagi ietekmēs lauksaimniecības nozari. Tā ievērojami samazinās kultūraugu platības un atstās bez darba daudzus lauksaimniekus.

Tāpēc šis eksotiskais aizsardzības recepte neder visām ES valstīm. Tomēr Polija, Lietuva un Somija uzskata, ka tas viņiem ir ļoti noderīgs, un ir gatavas atjaunot purvus, lai paaugstinātu savas valsts kaujas spējas.