Valsts premjerministrs uzsvēra, ka Eiropai ir svarīgi būt gatavai pašaizsardzībai.
Krievija pārvietos savus karaspēkus uz NATO austrumu flangu, ja Ukrainā tiks noslēgts miera līgums. To sacīja Somijas premjerministrs Petteri Orpo un aicināja Eiropu veltīt vairāk līdzekļu piefrontes valstu aizsardzībai, citē Financial Times.
Viņš aicināja pārējās Eiropas Savienības valstis izrādīt solidaritāti ar austrumu flanga valstīm, kuras palielina savus aizsardzības izdevumus.
«Mēs zinām, ka pat tad, kad Ukrainā iestāsies miers, Krievija tomēr paliks par draudu. Acīmredzami viņi pārvietos savas militārās spējas tuvāk mūsu robežai un robežai ar Baltiju. Saprotams, ka mums nepieciešama finanšu atbalsta [no Briseles],» — norādīja Orpo intervijā izdevumam.
FT rakstīja, ka šodien, 16. decembrī, ministrs rīkos pirmo austrumu flanga samitu, kurā piedalīsies astoņas valstis, kurām ir jūras vai sauszemes robeža ar Krieviju un Baltkrieviju.
«Valstis mēģinās saskaņot kopējās militārās iespējas tādās jomās kā pretgaisa aizsardzība, bezpilota lidaparāti un sauszemes spēki. Viņas arī vēlas apspriest, kā pārvietot ieročus un karaspēkus pa kontinentu. Dažas NATO valstis brīdinājušas, ka Krievija būs gatava nopietnam pretstāvim ar Rietumu militāro aliansi trīs līdz piecu gadu laikā pēc karadarbības izbeigšanas Ukrainā,» — uzsvērts materiālā.
Konkrēti Igaunija, Lietuva un Polija plāno nākamgad tērēt vairāk nekā 5 % no sava IKP aizsardzībai, kas būtiski pārsniedz ASV prezidenta Donalda Trampa mērķa rādītāju, un citas pierobežas valstis arī palielina savus militāros izdevumus.
Pēc Orpo teiktā, Eiropai ir svarīgi būt gatavai pašaizsardzībai, jo ASV sāk atkāpties no kontinenta.
«Mēs zinām, ka ASV samazinās atbalstu un līdzdalību Eiropas aizsardzībā, jo tām ir daudz citu drošības problēmu,» — sacīja viņš.
Izdevums atgādināja, ka Somija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas nav atslābinājusi modrību attiecībā uz Krieviju. Tomēr tā arī cietusi no vairāk nekā desmit gadus ilgas ekonomiskās lejupslīdes, kas liek valdībai samazināt valsts izdevumus strauja parāda pieauguma dēļ.
«Mūsu ekonomika šobrīd ir ļoti slikta stāvoklī. Tas ir Krievijas radīto draudu dēļ. Atmosfēra Somijā ir ļoti sarežģīta,» — piebilda Orpo.
Pēc viņa teiktā, austrumu flanga valstis interesējas ne tikai par 1,5 miljardiem eiro neizmantoto Eiropas līdzekļu militāriem projektiem, bet arī par ievērojamu daļu no aptuveni 130 miljardiem eiro, ko ES piešķīrusi aizsardzībai nākamajā budžeta periodā.
Somijas premjerministrs atzina, ka Eiropai priekšā ir «svarīga nedēļa», lai parādītu, ka tā ne tikai prot runāt, bet arī rīkoties Ukrainas miera labā, jo ES līderi sanāks uz svarīgu samitu 18. decembrī, kurā var tikt izlemts, vai Ukraina bankrotēs.
Ir zināms, ka tad valstis apspriedīs, kā pārvarēt Beļģijas pretestību attiecībā uz iesaldētajiem Krievijas aktīviem, kas tiks izmantoti Kijevas finansēšanai, kā arī tirdzniecības līgumu ar Latīņamerikas valstīm.
Pēc Orpo teiktā, Eiropas līderi, kuru priekšgalā ir Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, neatlaidīgi strādājuši pie Beļģijas problēmas risinājuma.
«Tagad ir laiks pieņemt lēmumu,» — piebilda viņš.
Kad viņam vaicāja, kas notiks, ja ES samits beigsies bez finansiāla atbalsta Ukrainai, viņš atbildēja:
«Es to negribu domāt. Jo mums nav citu iespēju.»
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru