Vācijā izcēlās sabiedrības neapmierinātība, jo no nākamā gada privātpersonām būs aizliegts lietot žurku indi. Kā raksta LETA ar atsausi uz «Postimees», tāda pati liktenis drīzumā varētu sagaidīt arī Igauniju. Latvijas, visticamāk, tam arī izvairīties neizdosies.
Vācijas mediji ziņo, ka no nākamā gada valstī iedzīvotājus sagaida nopietnas izmaiņas: privātpersonām būs aizliegts pirkt žurku indi, un cīņai ar grauzējiem būs jāizsauc profesionāls kaitēkļu apkarošanas speciālists.
Daudzās pilsētās akūta problēma ir peļu un žurku skaits. Tā, šī gada pavasarī Tallinas Mustamäe rajona pārvalde paziņoja par plāniem izmantot indes saistībā ar iedzīvotāju daudzajiem sūdzību ziņojumiem par pastāvīgi pieaugošu žurku populāciju.
Līdzīga problēma pastāv arī citās Eiropas valstīs. Vācijas kaitēkļu apkarošanas asociācija medijiem norādījusi, ka Vācijā uz vienu cilvēku ir trīs–četras žurkas. Ar tām jācīnās, jo grauzēji nes bīstamas slimības, kā arī blusas un ērces.
Avižeta Stuttgarter Zeitung raksta, ka saskaņā ar kopējo Eiropas plānu no nākamā gada parastajiem patērētājiem būs aizliegta žurku inde, kas satur antiakoagulantus. Indes lietot joprojām būs atļauts, taču to varēs darīt tikai profesionāļi. Aizlieguma pamatā lielā mērā ir dabas aizsardzības apsvērumi: apēdot indi, grauzēji mirst mokošā nāvē. Turklāt apindētās žurkas var apēst mājdzīvnieki, plēsēji un putni, kā rezultātā inde nonāks arī to organismos.
Ir arī bažas, ka žurku inde var nonākt bērnu rokās. Pēc Stuttgarter Zeitung datiem, izņemot profesionālos dienestus, indes izmantot drīkstēs arī lauksaimniecības saimniecības. Parastajiem iedzīvotājiem avīze iesaka lietot čili pulveri vai piparmētru eļļu, kā arī aiztaisīt visus iespējamos caurumus, caur kuriem grauzēji var iekļūt mājā.
Vācijas avīžu ziņojumos minēts, ka profesionāļa izsaukums kaitēkļu apkarošanā maksā aptuveni 400 eiro, un viņiem jau tagad darba netrūkst.
Igaunijas Veselības departamentā norāda, ka, tā kā runa ir par Eiropas Parlamenta lēmumu, kas attiecas uz biocīdiem, jaunievedumi var skart arī Igauniju (un arī Latviju).
Tomēr pagaidām nav skaidrs, kādi tieši ierobežojumi tiks ieviesti Igaunijā.
«Šobrīd notiek ES dalībvalstu viedokļu vākšana, pēc tam notiks balsojums Pastāvīgajā biocīdu komitejā. Antikoagulantu lietošanas atļaujas atjaunošanai jāstājas spēkā 2026. gada otrajā pusē. Paskaidrošu: šobrīd atjaunošana tiek plānota ar ierobežotu izmantošanas jomu, taču, pamatojoties uz dalībvalstu ierosinājumiem, nosacījumi var mainīties,» — paziņoja komunikācijas speciāliste Igaunijas Veselības departamentā Irina Sacuta.
Izdevums Postimees vaicāja Igaunijas pozīciju. «Pārskatot antikoagulantu aktīvo vielu (АДВ) atļaujas, ECHA biocīdu produktu komiteja (BPC) nonāca pie secinājuma, ka šo vielu apstiprinājumu nevajadzētu pagarināt divās izmantošanas jomās: parastos patērētājos izmantošanai kā apindētai ēsmai pelēm telpās, kā arī pakalpojumu sniedzēju izmantošanai kā pastāvīgi izvietotai ēsmai pelēm un žurkām. Igaunija ar to piekrita, jo slazdi ir pietiekama alternatīva, bet АДВ ir ļoti bīstamas vielas,» — paskaidroja Sacuta.
Pēc Sacutas teiktā, patlaban zināms, ka gadījumā, ja lēmums tiks pieņemts, produktu joprojām varēs nopirkt, taču ierobežos atļautās izmantošanas jomas. «Parasts patērētājs varēs iegādāties žurku indi ar antiakoagulantiem un izmantot to cīņai pret žurkām telpās, bet ne pret pelēm. Pašlaik privātpersonas var izmantot apindētas ēsmas arī peles iznīcināšanai telpās. Otrā izmaiņa skars aizliegumu pastāvīgi izmantot ēsmas peles un žurkas klātbūtnes noteikšanai, tomēr šis pasākums tāpat bija pieejams tikai kaitēkļu apkarošanas pakalpojumu sniedzējiem,» — sacīja Sacuta.
Jāatzīmē, ka pēdējos gados aktīvo vielu koncentrāciju žurku indē jau samazināja. Kopš 2018. gada marta mazumtirdzniecībā privātpersonām atļauts pārdot peļu un žurku indes ar antiakoagulanta koncentrāciju mazāku par 0,003%. No tās pašas dienas bija aizliegta inde mazumtirdzniecībā ar aktīvās vielas saturu 0,005%, proti, parastajiem patērētājiem inde tika padarīta mazāk koncentrēta, atstājot spēcīgākus līdzekļus profesionāļiem.
