Sabiedriskās organizācijas Ukrainā vērsās pie Kanādas, Somijas un Latvijas vēstniecībām, brīdinot par korupcijas riskiem uzņēmumā „Леса Украины” un iespējamiem reputācijas nosēkām ārvalstu Uzraudzības padomes locekļiem, tostarp mūsu valsts pārstāvim.
Sabiedriskie darbinieki nosūtīja oficiālas vēstules Kanādas, Somijas un Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām pēc tam, kad parādījās jauni pierādījumi par iespējamiem korupcijas ļaunprātīgas rīcības gadījumiem Valsts specializētā saimnieciskā uzņēmuma „Леса Украины” darbībā, raksta kp.ua.
Žurnālistiem nonāca izraksts no Vienotā pirmsprocesu izmeklēšanu reģistra — kriminālprocess, kas tika reģistrēts 2025. gada 7. novembrī pēc pazīmēm par piesavināšanos īpaši lielos apmēros. Pēc izmeklēšanas datiem amatpersonas bez pamata izmaksāja vairāk nekā 6 milj. грн atalgojuma Uzraudzības padomes locekļiem, kas varēja nodarīt kaitējumu valsts īpašumam.
Vienlaikus „Леса Украины” vadība figurē vairākos antikorupcijas procesos. Konkrēti ģenerāldirektoram Юрию Болоховцу agrāk tika paziņots par aizdomām par nelikumīgu bagātināšanos, ko izmeklēja Nacionālais antikorupcijas birojs. Kritika skan arī pret Uzraudzības padomes priekšsēdētāju — Алексея Кучера, kurš vienlaikus vada Valsts regulatoru dienestu.
Aktivistu teiktais — tieši Кучер kopā ar ārvalstu padomes locekļiem turpina demonstrēt klusējošu atbalstu esošajai uzņēmuma vadībai, neskatoties uz daudzajiem korupcijas riskiem.
Sabiedriskās organizācijas apsūdz Uzraudzības padomi — kuras sastāvā ir neatkarīgi speciālisti no Kanādas, Somijas un Latvijas — par pienācīgas kontroles trūkumu pār vadību. Vēstulēs vēstniecību amatpersonām norādīts, ka Padomes klusēšana prasībām izmeklēt situāciju apšauba tās locekļu godprātību un nav saskaņā ar starptautiskajiem korporatīvās pārvaldības standartiem.
Vēstulē Somijas vēstniecībai, īpaši, tiek runāts par iespējamiem reputācijas riskiem Jannei Harjunpaa, vienam no neatkarīgajiem Padomes locekļiem — saistībā ar to, ka kriminālprocess attiecas uz izmaksām visiem Uzraudzības padomes locekļiem un var apšaubīt saņemto atalgojumu leģitimitāti.
Līdzīgi iesniegumi nosūtīti Latvijas un Kanādas vēstniecībām saistībā ar Роберта Стрипниекса un Маркияна Витвицкого.
Kā norāda iesniegumu autori, ārvalstu speciālistiem varēja nebūt pilnīga informācija par juridiskajiem situācijas aspektiem, un sabiedrība cenšas savlaicīgi brīdināt diplomātiskās iestādes par iespējamiem secinājumiem to pilsoņiem.
Noslēgumā aicina: lai novērstu starptautisku skandālu, Uzraudzības padome nekavējoties jādod publisks vērtējums par situāciju, jāpiedara lēmums attiecībā uz vadību un jāinicē neatkarīgs audits. Kavēšanās, pēc iesniegumu autoru domām, tikai pastiprina aizdomas un draud pārvērst problēmu par diplomātisku krīzi.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru