Helsinkas mērs Daniēls Sazonovs pieprasa uzbūvēt tuneli uz Tallinu 0 61

Viņš norāda, ka Somija pēdējos gados ir palikusi malā no Eiropas dzelzceļa tīkla attīstības, un uzskata, ka tunelis ir nepieciešams, pirmkārt, lai caur Tallinu savienotu ar Eiropas dzelzceļiem, piemēram — ar līniju Rail Baltica, kas ved uz Varšavu.

Sazonovs piedāvā līdz 2060. gadam izbūvēt zem jūras dzelzceļa tuneļus, kas savienos valsti ar abām kaimiņvalstīm vienlaikus. Tas atvērs jaunas iespējas loģistikai, pasažieru un kravu pārvadājumiem.

FinEst Link - pētniecības projekts, kas izstrādā iespējamību zemūdens dzelzceļa savienojumam starp Helsinkiem un Tallinu caur Somu līci. 2016.–2018. gados konsorcijs, kurā iesaistītas somu un igauņu institūcijas, veica tehniski-ekonomisko pamatojumu.

Saskaņā ar rezultātiem tuneļa īstenošana ir tehniski iespējama, tostarp ņemot vērā divu tuneļu (pasažieru un kravas vilcieniem) izbūvi, kā arī potenciālu divu mākslīgo salu un jaunu termināļu būvniecību abās līča pusēs.

Tuneļa kopējais garums tiek lēsts aptuveni 100–103 km, kas padarītu to par vienu no garākajiem zemūdens dzelzceļa tuneļiem pasaulē.

Brauciens starp Helsinkiem un Tallinu pa dzelzceļu aizņems apmēram 30 minūtes — nevis 1,5–2 stundas prāmī. Būvniecības izmaksas tiek lēstas 13–20 miljardu eiro diapazonā. Skaitli 16 miljardu eiro min kā visvairāk «vidējo» atsauci.

Paredzams, ka tunelis varētu apkalpot līdz 23 miljoniem pasažieru gadā — būtiski vairāk nekā pašreizējie prāmju rādītāji. Projekts paredz arī kravu satiksmi: pēc aplēsēm pārvadājumu apjomi varētu būtiski pieaugt salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni.

Papildus transporta ieguvumiem tiek sagaidīts arī ekonomiskais ieguvums: vienota galvaspilsētas reģiona izveide, nodarbinātības pieaugums, ekonomiskās aktivitātes un loģistikas saišu palielināšanās.

Neskatoties uz veiksmīgu tehniski-ekonomiskā pamatojuma pabeigšanu, šobrīd Somijas un Igaunijas varas iestādes nav apstiprinājušas būvniecības uzsākšanu. Somijas Transporta ministrijas paziņojumā norādīts, ka šobrīd nav oficiāla publiska projekta.

Tomēr projekts joprojām tiek uzskatīts par perspektīvu, un diskusijas — gan Igaunijā, gan Somijā — turpinās.

Helsinkas mēra atbalsts iniciatīvai piešķir projektam politisku spēku un aktualitāti. Veiksmīga notikumu attīstība — un finansējuma pieejamība — varētu pamatīgi mainīt reģiona transporta un ekonomisko karti. Tomēr vēl ir daudz «ja»: ja atradīsies nauda, ja puses vienosies, ja izdosies pārvarēt tehniskās un loģistikas grūtības.